Linezerā taisīju. Laikam, nav lētākais variants - bet man patīk telpas, apkalpošana un tas, ka pret tevi izturas pieklājīgi.
Vienu reizi taisījusi esmu 1. slimnīcā - attieksme salīdzinoši kā pret suni. Un es vispār nezinu kā viņi narkozes devu aprēķināja. Pirms pasākuma lika parakstīt papīru, ka pati atbildu par savu drošību pēc procedūras. Ja Linezerā mani svēra, izprašņāja, lika aizpildīt anketu par citam saslimšanām, iedzimtām kaitēm - tad 1. slimnīcā man sākotnēji mēģināja narkozes vietā iesmērēt to pūšamo draņķi - lauza tik ili līdz pielauza. Rezultātā man iepūšanas brīdī aptrūkās elpa un es sāku smakt. Viss beidzās labi - ātri atgāju, bet daktere tik noteica, ka es izdomājot. Beigu galā izrādījās, ka pamatojoties uz manu slimību vēsturi - kaitēm - tādu nemaz nedrīkstu lietot. Pēc kobras Linezerā pamodos gultā aiz aizskariem, ātri vien pieskrēja māsiņa, piedāvāja ūdeni, neļāva celties - lika vēl pagulēt. Kamēr 1. slimnīcā es pamodos pie tā desas formas trauka, un bija kaut kādas asins piles. Nemaz nerunājot par to, ka Linezerā ievadot narkozi tas viss notika ar manāmi lielāku atbildības sajūtu pret mani kā pacienti - bija normāla, silta telpa - un kad lika mutē to kaut kādu draņķi, kurš laikam tur žokli vai kas tamlīdzīgs, es pamodos un atceros, ka tajā brīdī ārsta teica pārtraukt. Vairs neko tālāk gan neatceros - tikai attiecīgi, ka pēc pamošanās sauca atbildīgo, kurš mani nogādāš mājās un vēl piedāvāja taksi izsaukt, jo nedrīkst pārvietoties bezatbildīgi. SAvukārt 1.slimnīca kā atvēru acis, ta izmeta no gultas. Papīru parakstīji, dokumentus izņemt tad un tad - lasies. Toreiz līdzi bija puisis - un labi ka tā, jo pēc tam uz ielas noģību pie pašas slimnīcas pāri ielai.
SAnāca baigā antireklāma. Bet visu šo laiku - 3 vai 4 gadi sanāk šī dusma iekšā kurbulējas. Tā nožēloju savu lēmumu toreiz. :D