Neredzu iemeslu, kāpēc autore nevarētu rakstīt savu problēmu. Nerakstīšana mirušos neatgriezīs atpakaļ. Necieņa, jo citiem ir lielākas problēmas? Tā būs vienmēr, tad jau nekad šeit nevarēs neko rakstīt. Drīzāk no šīs tradēģijas jāpaņem mācība, ka mums ir dota brīnišķīga dzīve, ko nevajag izšķiest, ir jāsteidz piepildīt savus sapņus, jākaļ pašam sava laime, ko arī autore dara, cenšoties pilnveidot savu personību.
Autorei - varbūt Tu pārāk esi iegājusi visā tajā sociālo tīklu ilūzijā, kurā liekas, ka tas, ko Tu tur izveido, ir Tava dzīve, un, ja Tu tur neko neieliksi, jutīsies kā izolēta no pasaules.
Varbūt Tev zema pašapziņa, jo gribas, lai citi apbrīno Tavas bildes, izskatu, nodarbošanos, kur esi bijusi, cik aizraujoša dzīve.
Iedomājies, ka sociālie tīkli ir tikai butaforija, maska, kuru cilvēki veido kā labpatīk, reizēm uztaisot pilnīgi pretēju tam, kas notiek reālajā dzīvē (esmu novērojusi daudziem cilvēkiem). Labāk tiecies pēc brīnišķīgām sarunām, sulīgām emocijām, tīrām jūtām, skaistiem skatiem un notikumiem reālajā dzīvē. Dzīve taču tikai viena. Vai Tu labāk gribi tukšu dzīvi un skaistu butaforiju sociālajos tīklos vai tomēr skaistu ĪSTO dzīvi, par kuru zina ĪSTIE cilvēki un nospļauties par paziņu paziņām, kuriem īstenībā ir vienalga? :)