Galvenais sākumā ir pieturēties, ka katrs ar bērnu runājat savā dzimtajā valodā. Kad sāks pats runāt, katrs joprojām pieturaties pie savas valodas. Ja bērns grib runāt ar tevi tēva dzimtajā valodā, tev ir jāturpina ar viņu runāt latviešu valodā, izliekoties, ka viņu tajā valodā nesaproti. Tieši tas pats jādara tēvam, ja bērns mēģina runāt latviski. Un te arī pazudīs visas nesaprašanas un valodu jaukšanas, jo bērnam nebūs iespēja izvēlēties sev ērtāko valodu. Vietējo valodu bērns iemācīsies ļooooti ātri sākot iet bērnu dārzā. Esmu strādājusi ar daudz bērniem no 2-6/7 gadu vecumam, kur 3gadnieki nekad nejauca valodas, bet atbildēja tajā kurā ar viņu tika runāts. Un katrs runāja pa 3 valodām, ļoti internacionāla vide bija un praktiski visi trešo valodu sāka mācīties bērnu dārzā. Vēl jau arī tas, ka iespējams valsts valodā, kurā dzīvojat, runāts tiek ok līmenī, bet savas valodu kļūdas bērnos ielikt nevajag, jo nav daudzi iebraucēji, kuriem tā valoda ir perfekta, kaut arī var izteikties brīvi etc.
Un ļoti labs piemērs ir cits 3gadnieks, kuru šovasar nedaudz pieskatīju, mamma ar viņu runāja tēva valodā un viņi dzīvo viņa valstī. Reizēm arī savā valodā, jo mūs pārējos bērns saprata, bet atbildēja tajā valodā, kurā ar viņu tiek visbiežāk runāts..