23. Nov.

Mari, mēs uz viena viļņa :D Es arī nesen izcepu biezpienmaizi ar rozīnēm.
Un sagriezu gaļas salātus.

Tiktiktik ļoti gribas šokolādes saldējumu, bet visu dienu ārstējos pa gultu, jo esmu ar klepu un iesnām, bet uz pirmdienas braukšanas eksāmenu vajag tikt "uz kājām"... Bet to saldējumu ta gribu! :D

Ej tu nost..!
Man tevis žēl.

Nu ko var ņemties - pieņemiet taču, ka cilvēki ir dažādi un rīkojas, jūtas dažādi. Viens sēro un jūt līdzi traģēdijā cietušajiem, cits turpina ikdienas gaitas un nesēro. Bet kāpēc vienam vai otram par to būtu jājūtas vainīgam? Es arī esmu šokēta par notikušo, dusmīga par būvnieku/celtnieku/darbinieku utt. bezatbildību, saprotu cilvēku ciešanas, jūtos skumji un bezspēcīgi, bet es nepakārtoju savu dzīvi šim notikumam, neskrienu uz Zolitūdi un nemaisos tur pa vidu, nelieku sēru lentas visur kur iespējams un neiesaku visas sēru ziņas pēc kārtas, bet tas nenozīmē, ka es nejūtu līdzi cietušajiem un viņu radiniekiem.

Anny, man liekas, ka es kaut ko greizi noshaavu jau :D bet nu pec pusstundas redzeesim kas buus sanaacis :)

Es gribu rīt pamēģināt trifeles uztaisīt. Neesmu nekad neko tādu darijusi :)

bet tas nenozīmē, ka es nejūtu līdzi cietušajiem un viņu radiniekiem.

pilnība piekrītu un tieši par to es arī runāju.
vispār nepatīkami kaut ko te rakstīt un spriedelēt šaja sakarā, be nu tas cinisms bija tāds pēdējais piliens, tapēc nenoturējos.
Atvainojos.

Krabi, kaa taisa trifeles? Nu taa iisumaa pastaasti..

Man ir žēl cietušo, un no sirds jūtu viņiem līdzi, bet es turpinu dzīvot un darīties. Jo dzīve ir īsa, mēs nekad nevaram zināt, kas notiks rīt, tpc nav jāielaiž citu sāpes sevī.. ir jādzīvo sava dzīve, jo varbūt šī problēma, kas notika aizvakar mūs neskar, bet būs citas, kurām agri vai vēlu būs jātiek pāri.. cilvēks nevar sabrukt pie visa, kas nāk pretī, tad laikam uzreiz jāšaujas nost..

Trifeles , tās tās apaļās šokolādes končas !?

Izskatās, ka lielākā daļa neaptver to, ka šis skumjais notikums, skar pilnīgi katru no mums... pie tā kas notika aizvakar, manuprāt ir atbildgi nevis daži, bet daudzi cilvēki, iespējams arī mēs paši, kuri esam pieļāvuši to, ka sabiedrība ir tik alkatīga.

Piekrītu A.Sokolovam:

ALKATĪBA – tā ir atslēga...

Tāpēc jumtas betona slānis bija minimālais...
Tāpēc būvprojekti bija tik operatīvi saskaņoti...
Tāpēc Maxima atvērās pirms būvdarbi bija pilnība pabeigti...
Tāpēc veikals turpināja apkalpot pircējus arī pēc trauksmes...
Tāpēc slimnīcas sakumā rakstīja ārā rēķinus cietušiem...
Tāpēc tirgotāji tagad divreiz pacēla ziedu un sveču cenu Zolitūdē...
bēdīgi...

Mari, tur jāizkausē šokolāde un jāsajauc ar putotu sviestu/cukuru un riekstiem, tad sanāk masa. Tad ,laikam caur maisiņu, jāizspiež bumbiņas, jāiemērc šokolādē un jāapviļā riekstos vai kur nu vēlies. Tas tāds vienkāršākais variants

nav runa taču par nošaušanos.
kas jūs nianses nejūtat?!
starp nošaušanos un klaju cinismu ir liels attālums. Cieņa un kaut vai pilsoniskā attieksme, piemēram.
ai, nu labi, ko te malt rinķī.
paris jau labi pateica, ka vieni uz otriem neapvainojas.

Jackie, mēs Tavu pozīciju sapratām, bet gribam labāk par trifelēm parunāties ! ;)

aa..nu, neliecieties traucētas..

aij pasēdēšu citā forumā.

Āāā, cik superīgs dzīvnieciņš (l) http://youtu.be/18-xvIjH8T4 Cik skaistas actiņas (l)

es pēkšņi sajutos, bezpalīdzīga... savu sāpi rakstu te... šodien ģimene, pie kuras UK esmu aupair, pateica, kad vēlas pārtraukt manu esamību pie viņiem, par laimi es neesmu ne pie kā vainīga. Bet tikai 2 janvārī es pārceļos uz citu dzīvesvietu, pagaidām, nevienu Londonā nezinu pie kā varētu paciemoties no 10 decembra, naudiņa biļetei turp un atpakaļ nepietiek lai aizlidotu uz mājām... pirmo reizi savos 24 gados jūtos, tiešām tizli, nav tas trakākais, ko pašlaik pāršalc latviju, bet tomēr.... ;(