Nekādi nesaprotu cepšanos par kompensācijām. Protams, ka vajadzīgas. Ne jau paredzēts kā jebkāda veida mierinājums par tuvinieka nāvi, vienkārši ikdiena, sadzīve jau turpinās arī pēc traģēdijas un skumjām, kāda vēl tur "par asins naudu māju neuzcelsi". Ir taču daudz gadījumu, kad sieva vispār ir mājsaimniece un algotu darbu nestrādā, diez vai trīs dienu laikā būs spējīga atrast darbu un noskaņoties darbam. Bērni jābaro un rēķini jāmaksā tāpat. Tāpat arī bērniem, ko pieņems audžuģimenēs, vismaz ir kaut kāds pamats nodrošināts.