Visu dienu sēžu, sekoju līdzi, raudu....
Dedzinu svecīti....
Skumji ļoti.
Varbūt vismaz pēc šī notikuma cilvēki pievērsīs uzmanību arī viltus trauksmēm. Labāk tad būt par muļķi un mukt ko kājas nes, kad izrādās nekas nedraud, nekā ignorēt trauksmi un nekad vairs nepārnākt mājās.
Koju laikos, mums kojās ugunsdzēsības trauksme skanēja katru dienu, vairākas reizes dienā, kad kāds kaut ko virtuvē piededzināja, pīpēja utt. Satraukums bija tikai pirmā kursa pirmajā nedēļā, jo ne pie kā tāda nebija pierasts un tomēr bija bailes, ja nu tomēr tas ir nopietni. Bet ar laiku jau tā pieradām, ka nelikāmies vairs ne zinis. Kolīdz sākās jauns mācību gads, tikai pasmējāmies par pirmkursniekiem, kas izbiedētām acīm, cits apenēs vai dvielī tikko no dušas, skrien gaitenī domājot, ka tiešām deg.....
Un tagad pēc šī notikuma laikam šādas trauksmes vairs nekad neignorēšu.
Ziņās saka, ka sirēnai nebija nekāda sakara ar iegruvumu.
Es ticu, ka kāds augstāgs spēks šo sirēnu iedarbināja, lai brīdinātu. Lai cilvēkiem būtu iespēja glābties. Bet tā kā neviens nelikās ne zinis, tāpēc arī ir tik liels upuru skaits.
Kā saka - Sargi sevi pats un arī Dievs tevi sargās.
360
