Zolitūdes Maxsimā iebrucis jumts.....

Es neparko citu nespēju šodien domāt, darbpā būt grūti, lasu un raudu...:( jo domāju, ka mēs jau nezinām kad mūsu un mūsu mīļo dzīve var aprauties. Ātrāk gribu vakaru un braukt mājās pie sev mīļajiem un pēc iespējas vairāk laika turpmāk veltīt viņiem, nevis strādāt nez cik darbos, pelnīt naudu un vēl sazin ko..bet tam oatiesībā nav nekādas nozīmes, žēl, ka to saprot cilvēks tikai tad, kad apkārt notiek tādas lietas :(

Tikko tiešraidē rādīja ltv1, kā izceļ vel vienas mirstīgās atliekas no gruvešiem.. SKaits laikam augs un augs.. jo vel ir daudz tādu, kuri pēc tuvo vārdiem ir iekšā.

Kosmiete, tu laikam galvu esi sapiedusi. Kā tu nesaproti, ka rāda un tiek filmēts, lai tuvinieki sekotu līdzi vai ir atradies kāds iesprostotais starp gruvešiem. Tur nāk daudzi, kas palīdz morāli tuviniekiem, kas zaudējuši savus līdzcilvēkus, jo ir redzējuši to cik tas ir nopietni, saprotot, ka jebkurš no mums tur varēja atrasties, pat ja mēs cenšamies no problēmām būt pa gabalu.
Un zini kosmiete, bet ceru, ka saproti, cik tagad ļoti vajag tiem cilvēkiem kādu plecu uz kura paraudāt. Bet ja tu esi tāda,kas neizlien no savas alas un ir pārņemta tikai ar savām problēmām, tad labāk arī neraksti kaut kādus komentārus. Citi vnk pārdzīvo līdz, jo mēs esam cilvēki, kuriem ir sirds, un kura jūt līdzi katram no līdzcilvēkiem.

jā, jau 38..

Kosmiete, fuj tev!
Šeit neiet runa par tirliņu baru, kas sadzērušies, sanarkojušies brauca lielā ātrumā un nositās!! Par tādiem tu varētu teikt "paši vainīgi! Man par viņiem tagad nav jāraud", bet kā var tik bezjūtīgi teikt par šāda mēroga traģisku nelaimi, kur tiiiiik daudzi ir cietuši!.. Tavuprāt tad ir arī jāatceļ sēru dienas? Var jau neraudāt līdzi, bet nu sava veida cieņai un līdzjūtībai būtu jābūt.. :(
man tas veikals bija tuvs. Ne fiziski, bet kaut kā garīgi. Nedzīvoju tagad tur, bet kādreiz tur sanācis būt.. Pie tām pašām kasēm stāvēt.. Ar to pašu kasieri runāt un sasmaidīties, kura šobrīd, iespējams, ir mirusi.. :(
man šodien diena vispār nekāda.. Nav emocionāla spēka.

38.. :(

Skatos un raudu.. ;( Prātam neaptverami... Galvenais izturību visiem tuviniekiem..

angry, mēs reiz auto avārijā iekļuvām, arī - cilvēki brauca garām, piestāja, nevis nāca palīdzēt, pārliecināties vai visi dzīvi, bet nofilmēja/nofotografēja, paņirdza, ka tik traki sasitas mašīnas un aizbrauca. Tas notika uz šosejas, kur intensīva satiksme, bet neapstājās pilnīgi neviens. Skumji, bet tāda vienaldzība mani nepārsteidz, pārsteidz, ja cilvēki brīvprātīgi palīdz citiem.

bildēs var redzēt, ka jumts iebrucis tieši zem dārza,manuprāt, tā nav sagadīšanās. Skatos ziņas un nezinu kur likties

38?
Man visur uzrāda 33...

Pie kasēm atrasta māmiņa ar bērnu ratiņiem..abi miruši ;(
Pie kasēm arī ir vislielākais mirušo skaits.

..es šodien raudu..biju maaciibas..tagad maajas un raudu....taad nelaime,nespeju to aptvert ,pat esot cita pilseta liekas,ka tas ir tepat blakus...iesu uz bazniicu...

Mēs šoziem arī saslīdējām un nokļuvām grāvī. Paldies Dievam, nekādas traumas nebija. Bet mašīnu laukā varēja dabūt tikai ar lielo traktoru. Tas bija uz lauku ceļa, kur mašīnas brauc diez gan reti +starp 21 - 22. Tā vienīgā mašīna, kas brauca garām, neapstājās, lai piedāvātu palīdzību. Un tas bija policists, kas mierīgi pabrauca garām.

Matilde,tas ir tas ko es cereeju ,ka nebuus

Ziniet, kas par absurdu?
Dažas institūcijas izsludināja novembri par "asiņaino mēnesi", jo it kā gāja bojā daudz cilvēki...
Bet, pēc statistikas jau, patiesībā, nekas nemainījās, bet, nu, vot, ku liels spēks ir tiem vārdiem, rekur arī saņēma - "Asiņaino novembri".

Bet jā, visu dienu tik briesmīga sajūta, gribas raudāt, bet par cik esmu darbiņā - jāturās.

pooga- es arī cerēju...

Cilvēki tiešām ir vienaldzīgi, bet man par laimi, nav nācies būt situācijās,kad neviens nepalīdz. Esam vairākas reizes avarējuši, bet vienmēr ir bijuši cilvēki,kas piestāv,palīdz kā vien var. Stūmām ārā mašīnu 3 jaunas meitenes,jo tā vajadzēja.

klau, a kur palika tā versija, ka sprādzis apkures katls? Un uz kāda "sensora" strādā tā signalizācija? No fizikas viedokļa.. Stundu-pus stundu pirms notikušā tā juta, ka sāks brukt kopā?

Nojautu, ka sāks man brukt virsū. Es nenoliedzu ,ka situācija ir traģiska. Izsaku līdzjūtību. Bet mana doma bija tāda ,ka ir svarīgi arī palikt stiprajiem ,kuri ir spējīgi tādi ,būt jo šādos brīžos ir daudzi cilvēki ,kuri nevar saņemties. Un stiprajiem turpināt iet uz darbu strādāt, darīt reālas lietas, jo daudzi cilvēki ,kuri nav saistīti ar šo negadījumu nekā tagad uztraucas un raud, nevar pastrādāt ,jo skatās bildes un video ar ,kur redzams daudz kas saistībā ar šo traģēdiju. Atvainojos varbūt ,neiedomājos par to svešo cilvēku tuvo atbalstu, nu jā ... tas gan , man jau prātā nāca ,ka zolitūdieši paši saliedējušies un viens otram palīdz ,bet nu jā ,vajag jau tomēr no malas arī kādu no tiem stiprākiem pleciem.