es nekad tā neesmu jautājusi - nu, tagad mēs esam kopā, ja?
atbilde - nē.
pēc kāda mēneša - nu tagad mēs esam īsti kopā vai kā?
atbilde- nu laikam, ka jā. es nezinu.
nu visticamākais, ja šādi cenšās definēt attiecības, tad šāds scenārijs varētu sanākt.
attiecības starp cilvēkiem ir jebkurā gadījumā, bet tikai - cik nopietnas vai nenopietnas?
ja tev pašai ir bailes pēc trīs mēnešiem par to, vai tu vēlies ar šo cilvēku būt attiecībās, tad visticamākais, ka to nevajag darīt. man jau pēc pāris tikšanās reizēm bija skaidrs, ka ar šo cilvēku vēlētos nopietnas attiecības. saprotams, ka ar jautājumiem par kopā būšanu neuzbāzos, bet viss nāca dabiski. reizēm viņš, reizēm es iesākām sarunas par mūsu attiecībām un kādas tās būs, ko vēlamies. es pirmā laikam iesāku par to runāt, jo viņš vēl tajā laikā bija citās attiecībās. kad izšķīrās, pagāja laiks un pats aicināja mani uzsākt kopdzīvi. pats atzinās, ka par to jau bija domājis sen, bet baidījies, ka es atteikšu vai domāšot, ka par ātru.