Kompleksi par izskatu, cik no tiem ir iisti un cik no tiem ir iedomaati

Mans lielākais komplekss ir gurni.
Bet tas ir no tas viss sākās, tālajos 80.ajos:D mani nolika priekšā un salīdzināja manus gurnus ar jaunākas meitenes gurniem. Tas bija tas vecums,kad viss sākas veidoties. Es nebiju ne resna, nedz apaļīga, vnk sāka viss veidoties. un man tas baigi iespiedies atmiņā, mjo tad tas likās,kā apvainojums, itkā tas būtu pretīgi un kaut kā nepareizi,ka man ir gurni.
Bet ikdienā neviens nav aiozrādījis, vai pasmējies, vai vēl nez ko, tad nu es kaut kādā smadzeņu dzīlē zinu,ka tas viss ir manis izdomāts un pati taisu problēmu savā galviņā, jo reizēm es paskatos spogulī un viss ir perfekti, viss ir kā vajag, figūra, auguma līnijas..nu viss čotka, bet reizēm varu ņerkstēt par savām aprisēm 24/7:D
otrs mans komplekss ir mazā pēda. 35. izmērs. Katra apavu pirkšana man beidzas ar to,ka tieku sūtīta uz bērnu veikalu...un tas mani vienmēr sadusmo.

gribētu šādus matus:

oii :D

Sievietes bieži vien žēlojas par izskatu citu priekšā, lai uzprasītos uz komplimentiem. Piemēram, man draudzene no stresa nenormāli notievēja, par kādiem 20 kg. Kad viņa tiešām bija apaļa, ne reizi nedzirdēju vaimanas par resnumu, te pēkšņi, stāv pie spoguļa, skatās uz saviem kauliem un šausminās- kāda es resna. Es nereaģēju uz tādām lietām.

Man pašai kompleksu ar savu izskatu ir vairāk kā sunim blusu. Gribētos jau cerēt, ka es neesmu objektīva pret sevi, bet nu nezinu..Man nepatīk mans augums, citreiz par tā, ka saģērbojas, paskatos uz sevi spogulī un sāku pinkšķēt. Seja arī nav nekāda daiļā, un zobi man vienkārši riebjas! Es sevi mīlu :D
Toties man ir dikti smuks draugs, kas varbūt nozīmē, ka tik traki briesmīga neesmu.

Reizēm riktīgas dusmas un neizpratni uzdzen tādas personas, kurām tu redzi, ka tiešām kaut kas nav kārtībā ar izskatu - līks deguns, milzīga pakaļa utt, kurām patiešām vajadzētu kompleksot, bet viņas ir tik pašpārliecinātas, ka pat slikti paliek.

Kas tur slikts? Ideāli, ka cilvēks iemācījies sevi mīlēt tādu, kāds ir:)

Man ir konkrētas lietas, kuru dēļ reizēm kompleksoju, piemēram, lielas rētas uz vēdera pēc peritanīta operācijas. Protams, arī mana neiznīcināmā akne liek man justies slikti atsevišķos gadījumos. Tomēr es sevī saskatu ļoti daudz dažādu skaistumu, kurus vienmēr pati sev uzsveru, kad uznāk melnie. Vispār citiem mazāk jāstāsta par saviem trūkumiem, tad tie pārējie tā īpaši to neievēros :)

otrs mans komplekss ir mazā pēda. 35. izmērs.

mazas pēdas ir skaistas. Kad strādāju apavu veikalā, katru reizi, kad atnāca jaunas kurpes (īpaši smalkas augstpapēžu), man vienmēr kolēģes lūdza visu laikot, jo viņas uzskatīja, ka mazas pēdiņas izskatās glītāk :) Bet galvenais, lai ir proporcināli. Nelielam augumam neliela pēda, manuprāt, ir pilnīgi pašsaprotama :)

Riry- man arī patīk,kā uz manas kājas izskatās kādas kurpītes, un veikalā arī labāk izskatās papēžu kurpes 35.izmēram, nevis 41.izmēram. nu tīri vizuāli, bet cik var - katru reizi kāds pasmejās un sūta mani uz bērnu veikalu. Tas ir izbesījis tik tālu, ka man pēc šāda teikuma galva sāk kūpēt.

Man ļoti nepatīk,ka man ir lielas krūtis.
Citām tas varbūt patiktu,bet manā gadījumā,man viņas ļoti traucē un es ļoti vēlētos par kādiem 2 izmēriem mazākas krūtis.

Man vienlaikus ir un arī nav kompleksu.
Kad mani kaut kas neapmierina, nekad pārmērīgi nedusmojos, aiz cieņas pret tiem cilvēkiem, kuriem patiešām ir lielāki vai mazāki fiziski defekti (tas pats jau pieminētais ratiņkrēsls).

Izskatā esmu patiešām skaista, pati to apzinos, arī augums lielisks (neliela problēmzona augšstilbi), bet bieži bēdājos par savu nedaudz problemātisko sejas ādu. Ar kosmētiku mierīgi var nomaskēt nepilnības, bet bez kosmētikas varu tikai līdz solārijam aiziet.

Uznāk periodi, kad esmu apmierināta ar savu ārējo izskatu un apzinos, ka, jā, man ir trūkumi, bet es tos šobrīd nevaru mainīt, un ir dienas, kad sev ļoti nepatīku, bet to norakstu uz negulētajām naktīm un nogurumu. Pārdzīvoju par mazo krūšu izmēru un šobrīd mani neapmierina mana matu krāsa, kuru mainīt bez vismaz gadu ilgas matu ataudzēšanas es diemžēl nespēju (friziere pārcentās ar šķipsu balināšanu, kā rezultātā man praktiski visi mati ir blondi. To es negribēju, tagad cīnos ar sekām).

Mani iekšējie tarakāni barojas no manam sliktajām domām par čirkainajiem matiem un neesošajām krūtīm :D

Ir pāris objektīvi sīkumi, kurus apzinos un varbūt gribētu citādus, bet nekādu kompleksu man nav.

Kompleksu man nav, bet nepatīk rētas uz rokām, kā arī priecātos būt slaidāka.

Man pusaudzes gados bija kmpleksi dēļ pumpām uz sejas;] un bija viena meitene;] kura vislaik šausminājās par manu seju utt. Pēc pāris gadiem manas ādas stāvoklis ievērojami uzlabojās ,bet tai meitenei kura mēdze teikt visādas aizskarošas piezīmes parādījās pumpas pašai uz sejas. pagājusi 6 gadi un varu priecāties, ka āda man ir beidzot tīra,bet tai meitenei pumpas un rētas ir arī tagad.

Mana problemātiskā seja. Mans galvenais superkomplekss:D

Es gan matu planumu, beiezumu, cirkainibu neuzskatu par nekadu defektu.

pārāk biezi, neformīgi mati, slikta āda, zobi, līks deguns, milzīgi gurni, nesmuka gaita un vēl varētu atrast kaut ko :D es slīkstu kompleksu jūrā, tas būtu smieklīgi, ja nebūtu bēdīgi. it kā tu centies sevi iemīlēt, bet tas nāk tik grūti. Ir lietas, ko var labot, bet ir lietas, ko nevar un bieži labojot vienu kompleksu uzrodas citi. es pat esmu sākusi izvairīties no smukajām draudzenēm un iepirkšanās kompleksu dēļ.

Reizēm riktīgas dusmas un neizpratni uzdzen tādas personas, kurām tu redzi, ka tiešām kaut kas nav kārtībā ar izskatu - līks deguns, milzīga pakaļa utt, kurām patiešām vajadzētu kompleksot, bet viņas ir tik pašpārliecinātas, ka pat slikti paliek.

No tadam vajag macities, it ipasi tam, kuram viss kartiba, bet vinas vienalga cikstes, ka ir resnas, nesmukas utt., lai tik dzirdetu pretejo. Tatad pienemt sevi kads tu esi.

Es dzīvoju kompleksos ar lieko svaru, visa dzīve pakārtota tā zaudēšanai. Draugi nesaprot, domā, ka esmu jukusi, bet man tiešām liekas, ka esmu resna

Reizēm sev patīku un reizēm nepatīku nemaz, man gribētos pērļbaltus, taisnus, izcilus zobus un lai man smaidot neveidojas nesmuka grumba un neizskatās garš deguns, jā, tāpēc nesmaidu, jo šķiet ka dēļ tā nepiestāv. Vairāk man komplekss par savu raksturu, liekas ka kaut kas nav manī :(

čāča, ko tad man teikt par manu kāju? Izmērs 43, plata pēda. Man gandrīz katra apavu pirkšana beidzas ar asarām. Tas laikam arī ir mans vislielākais komplekss no kura netieku vaļā.