Labrīt. Visu nakti nevarēju pagulēt no karstuma, aukstuma, neērta spilvena, pārāk smagas segas un pārējiem dzīves sīkumiem, kad vienu cilvēku, kam nāk miegs, var izbesīt līdz vājprātam. Tā, nu, neizturēju un aizsūtīju draugu uz aptieku pēc nolādētajām miega zālēm. Kopš pēdējo pusgadu esmu sākusi apmeklēt ārstus, esmu pārvarējusi savus iepriekšējos divus kategoriskos "Nē!" - "Nē miega zālēm!" un "Nē hormonālajai kontracepcijai!". Aizeju pie viena ārsta, tas man izraksta hormonus, jo man, redz, esot tāds un tāds disbalanss un aizeju pie neirologa un tas man izraksta miega zāles, lai es varētu funkcionēt, kamēr būs brīvas kvotas encefologrammai un izstāvēšu rindā uz magnētisko rezonansi. Trakas lietas! Protams, tās zālītes palīdz, bet zemapziņā nepamet doma, ka tajā ir kaut kas saistīts ar farmācijas nozari un ārsti, kurai uz galda stāv 2 iPhone, makbuks un iPads.
Tādas, lūk, pārdomas man šodien.