Pamodos es ~3:30 naktī no tā, ka man it kā vilka vēderu, vairāk es teiktu man likās , ka bēbis pa apakšu ar rokām zarnas aiztiek, nu ritīgi pretīga sajūta. Domāju, ka drīz pāries, nekā sāka sāpēt kā pie mēnešreizēm, tikai ar intervāliem ( nē man nebija ne mazākās nojausmas, ka tās ir kontrakcijas , kur nu vēl īstas ), tā es tur gultā vārtījos stundu, sāku rakņāties internetā un meklēt info par viltus kontrakcijām , neko dižu neatradu, tikai to, ka pie viltus kontrakcijām var palīdzēt nošpa vai ibumetins , nu es sāku ar 2 nošpām , nekas man nepalīdzēja, centos uzņemt kaut kādu laiku, lai zinātu cik biežas ir sāpes. Nekas man nesanāca, es goda vārds vienā brīdi pa sienām rāpoju un vannas istabā gandrīz sienā caurumu izsitu , tā nu peroties pa mājām, ap 6 pamodās vīrs un saka , ka varbūt vajag izsaukt ātros , es kategoriski atteicos , šis saka , ka brauksim uz DzN, es biju 100% pārliecināta, ka mūs sūtīs mājās . Pēc šeit lasītā, kur visām sāp padsmit stundas .... , atbraucam uz dzemdību namu, es galīgi šokā- kāds atslābinies un elpo , jej bogu es nostāvēt nevarēju, a ši man atslābsti un uz wc negrib laist , ar 3-šo piegājienu uzkāpu uz krēsla, a man 8cm atvērums šodien vajadzēja būt vizītei pie ārsta, kur vajadzēja paņemt vīra flurogramu , kā tad ... vīru iekšā nelaida , mani uz dzemdību zāli. Meitenes es dzīvē nebiju bijusi nekad tik apjukusi. Gribēju atsāpināšanu a viņi saka , ka par vēlu , jādzemdē ....
Bēbis bija tik zemu, ka pat ķeizaru nevarot taisīt, pārdūra ūdeņus ( kā , man izbesīja, ka grib veikt manipulācijas ar manu ķermeni, bet mani par to neinformē ), ūdeņi bija nedaudz zaļgani, saka, ka jāgaida, kad sāpēs un jāpūš, a es dura nesaprotu, ka jāspiež un negribu rezultātā, zālē bija tāds jandāliņš, es saku lai man paskaidro , kas notiek a šis man jādzemdē, a es negribu, mani uz pusēm plēš, a šīs - turi kājas platāk ....
Āāāā... vēl mani ritīgi apmānija, es saku, lai nes šurp gāzi vai vēl kādu citu atsāpināšanu, a šie man atnes tableti , saldu ko sūkāt ( es tik pēc tam iebraucu, ka tā ir ierosināšanai ). Ja es būtu klausījusi , ko man tur teica, gan jau ka vēl ātrāk piedzemdētu, Ārste teica, ka neviss es piedzemdēju, bet meita pati piedzima
Pieļauju, ka pāris iekšējās šuves ir dēļ manas vainas ....
Nu un vēl ārsti domāja, ja man draudēs ar kaut kādiem papīriem, tad es savākšos - skuju. Mani spēja nomierināt sieviete, kas šuja ( nezinu, kas viņa tāda ). No super sievite, viņa man pirkstu nepiedūra pirms neparādīja visus instrumentus, katru elpas vilcienu komentēja un salaida vairāk narkozi apakšgalā nekā vajadzēja .
7:30 es uzkāpu uz galda un 8:30 man piedzima meitiņa-peciņa 50cm 3.100kg
Es varu iznēsāt kaut 10 bērnus, bet es vairs nedzemdēšu .
man plati gurni, man nesāpēs...
Un līdz ko mazais ir uz punča tad nesāp vairs nekas,