Sveiciens visām māmiņām, septembris gan ir ražens!:) Mēs ar vakar atbraucām mājās un varu padalīties ar savu dzemdību stāstu! Termiņš bija 1.oktobris, tāpēc īpaši arī neiespringu, jo visas manas draudzenes, kas šogad dzemdēja, parasti dzemdēja 10 dienas pēc termiņa, gandrīz jau pirms ierosināšanas... Jāsaka, ka arī pašsajūta bija bez nekādiem vēstnešiem, ne sāpju vai viltus kontrakciju, likās ka var staigāt vēl un vēl. Pirmdienas rītā vēl pie manikīres aizgāju nomainīt gēlishu, ar mašīnu aizbraucu uz Maximu, jo gribējās draugu pārsteigt ar skaistām vakariņām. Ap četriem vakarā nolēmu iet dušā, kad noģērbos sajutu ka kaut kas tek gar kāju (sākumā domāju, ka moš nesaturēšana, tā arī grūtniecēm pēdējās nedēļas var būt), bet nekā, ar starplaikiem sāka tecēt augļūdens un jāsaka točna kā filmas, iegāju dušā, saģērbos un kad sapratu, ka ieliktā pakete ir pilna, tad pārkāpu sev pāri un uzvilku to pieaugušo pamperu. Sāpju nebija nemaz, tapēc izsaucu draugu no darba, pārbaudīju dzemdību somas saturu (izcepu lasi!:D) un, kad atbrauca draugs braucām uz Bulduriem. Sazvanīju ārstu un tas teica, ka vidēji 6 stundu laikā sākas dzemdības... Atbraucām uz Bulduriem sešos vakarā, bet sāpju nebija vēl joprojām. Ārste paskatījās un teica, ka augļūdeņi skaidri, bet process nav sācies nemaz, kas īsti nav labi, jo dzemdību ceļi nav gatavi... Teica, ka ja 12 stundu laikā nekas nenotiks, tad liks kaut kādu gēlu, lai procesu iekustinātu. Tā nu iekārtojāmies un izdomājām aizbraukt uz RIMI vēl ko garšīgu nopirkt. Tur arī ap 8 vakarā stāvot pie kases pirmo reizi iekrampējos drauga rokā, jo sāka vilt vēderu. Atbraucām atpakaļ un sākas konkrētas sāpes... Izturēju līdz 10 vakarā (divas stundas) un teicu, ka skatamies, kas notiekm jo sāpēja nereāli... Kad ārste pateica, ka process ir sācies un 2 cm atvērums, es biju gatava pa sienām rāpot, jo šitādā veidā 8 cm, es nevarētu izturēt. Viennozīmīgi lūdzu EA, bet to var tikai no 4 cm. Tā nu gāju atpakaļ gaidīt pie TV tos atlikušos cm. Meitenes, tas ir ellīgi sāpīgi, točna. Pusdivpadsmitos mani aizveda uz dzemdību zāli, kur anesteziologs mani aplaimoja ar EA, neskatoties uz to, ka man bail no visām duršanām, itsevišķi vēl mugurā, es biju laimīga!!!! Viņš vēl nobrīdināja, ka vēlams dzemdēt 2 h laikā, jo tik ilgi darbojas EA un ja nebūs piedzimis, tad laidīs papildus devu, bet viņam negribas celties pa nakti! (Tas bija ar humoru pateikts)... Kad EA iedarbojas un bija iedots arī kaut kas, kas stimulē dzemdes darbību sākās totāls kaifs, nekas nesāp... Ar draugu runājāmies aptuveni tās 1.5 - 2 h, var tikai sajust, ka dzemde nedaudz savelkas un atslābs... Vecmāte ik pa laikam pārbauda atvērumu un viss notiek... Tad atkal sākās sāpes, lūdzu vecmātei, ka vajag papildus devu, viņa pārbauda atvērumu un saka - labā ziņa 10 cm un jāspiež ārā!!! Es saku a sliktā? Anestēzijas vairs nebūs, jo tagad ir izspiešanas sāpes... Izspiedu ātri, būtu vēl ātrāk, bet jāsaka godīgi, nevarēju pārkāpt sev pāri, jo jāspiež ir kā kakājot un bija barjera, ka kaut kas neiznāk ārā lieks! :D Bet kad pārkāpu sev pāri, tad mazais izlidoja ļoti ātri, burtiski ar pāris spiedieniem... Plīsumi ar divi maziņi, ta kā mazais mani paželoja... Jāsaka, kad viņu uzlika uz punča man, tad visas sāpes aizmirsās, bet nākamo es tāpat dzemdēšu ar EA! Kā jau minēju, paklanos visu mammu priekšā, kas tiek pašas galā, mans sāpju slieksnis nav tāds...