Lūdzu, neapvainojaties tās meitenes, kas baro savus mazos ar pudeli. Es nevienu meitenei nevēlos ne aizskart, ne apvainot.
Vnk mans viedoklis un dalos ar to.
Krūtbarošana ir padarīta par kaut kādu tabu jau kopš padomju laikiem...un vispār kopumā. Strādā sieviete kolhozā, kāda krūtsbarošana. ok, ik pēc 3-4 stundām palaida uz māju pabarot, bet ne jau visas tā laika sievietes strādā blakus fabrikai. Tāpēc govs piens + manna + cukurs un viss.
Krūtis nav zīdainim, krūtis ir seksam. Sabiedrības izveidots stereotips.Uz tiem var un ir patīkami skatīties (večiem uz pupiem), bet, kad bērns jābaro - pretīgi, primitīvi, nepieņemami.
Diez kāpēc cilvēks tiek klasificēts pie zīdītājiem? es saskāros ar to. Tu baro ar krūti? jā, baroju. un cilvēks brīnās it kā pirmoreiz sastaptos ar vēl vienu krūšu izmantošanas veidu (kaut gan tās tam mērķim arī ir paredzētas). :D
BKA jau pareizi būtu tām mammām, kas baro ar krūti. Ar pudelīti var pabarot i tētis, i oma, i aukle, tāpat pamperi nomainīt un pie daktera aizvest. Kādreiz nebija tādu BKA un dekrētu.
Labi, man nav pieņemama krūts barošana publiski. Ne jau dēļ sevis, kautrīguma un citiem aspektiem, bet dēļ tā, ka sabiedrība ir slima.
Es saprotu mammas, kurām nu vnk nav tā piena, ir problēmas vai operācijas bijušas, slimo.
Man cita varianta nemaz i nav - man patīk barot bērnu ar krūti, esmu slinka, lai taisītu maisījumu, mans piens ir bez maksas, ērti lietot un vnm gatavs, mānekļus neņem, pudeles arī nē. man patīk, ka bērns skatās acīs un sāk gugināt pie krūts, kad aizmieg azotē un tā arī čuč visu nakti. Paknosās nakts vidū, lieku pie otras, bērns pat kārtīgi nepamostās un visi čuč tālāk. Man vairs ar bērnu nebūs nekad tāda fiziskā un emocionālā saikne kā tagad.
es jau minēju, ka pati biju pudeļbērns no A-Ž. Māte gāja strādāt un mani pieskatīja tante ar pudeli rokās. Viss.