Ebe, izklausās tāds foršs čalītis. Gan jau viss iekš mammas :D
Mums gan ēšana ir kā zobusāpes. Meita ēd kā zvirbulis pa vienai vai divām karotēm. Atliek parādīt ogas, tad bļodiņas saturs gan pazūd momentā. Ūdeni un tējas gan izdzer dienas laikā tā, ka jāuzspēj uzpildīt :D Nesaprotu tik to, kur viņa rauj enerģiju, jo dārziņā ir vienīgā, kura neguļ (tas meitai no manis :D ).
Dārziņā sokas feini. No rītiem gan negrib mani laist prom. Auklītes viņai nu ļoti patīk, jūtas droši, arī bērni tur tādi feini. Meitai jau ir divi pielūdzēji. Viens puika ir 3 mēnešus jaunāks. Katru reizi, kā ienākam pa durvīm, šis skrien un skaļi priecājas. Vienmēr vajā meitu un ņem nost viņai knupi :D Otrs puika ir gadu vecāks. Īsts džentelmenis, kurš noceļ meitai mantiņas. Pie galda sēžot liek no sava šķīvja meitai gardākos kumosus, rūpējas par to, lai meitene padzeras :D Tas ir kuriozs to visu vērot. Mums šis dārziņš vispār ir kā svētība. :)
Aizvakar ar vīru skatījāmies visus video un bildes kopš dzimšanas. Ar nelielām skumjām jāsaka, ka tās atmiņas ir pagaisušas. Tā nu vīrs nonācis pie ģeniāla risinājuma, ka jāmeistaro brālītis :D Vīrieši! Viegli jau tā runāt :D