Karma - izskatās pēc manas meitas. :D
Kā, lai ieskaidro bērnam (divi gadi s čem ta), ka viņai nav visu laiku jāprasa piedošana? Reizēm jau baisi paliek, sāku domāt, vai neesmu kādreiz par niknu salamājusi par kādu nedarbu, jo skrien pie manis pat naktī pa miegam prasīt par kaut ko piedošanu un mīļoties. Labi, ja vēl man tikai prasītu, es saprastu, ka tā ir mana vaina un esmu galīgi draņķīga māte, bet fakts ir tāds, ka piedošanu viņa prasa it visam un visiem - omei, opim, tētim, b/d audzītēm, lellēm, mantām, lego klučiem, mašīnām, krēsliem un pat savām kājām. Reāli izskatās, ka viņa jūtas vainīga par kaut ko un tas skats no malas ir sirdi plosošs.