Sveikas,
varbūt kāda mani te vēl atceras, jāpastasta kā mums iet. :)
Mazajam jau 9 meneši, katru dienu arvien vairāk priecajos par mazo, viņš atkārto visu ko mēs viņam rādam, kad dzird mūziku krata galvu, stav kājas bez turēšanās līdz 10 sekundēm, ai viskautkas foršs notiek, daudz smaida, smuki 8 zobi mutē, viņam jāēd viss ko mēs ēdam, pa kluso mums jāēd, ārā pie pašām mājām pazuda miega lupatiņa, pēc divam dienām nopirku jaunu, kad iedevu tiiik priecīgs bija, bet šaize mums tāda, ka ceļas pa nakti augšā un uzreiz balsī raud, ā kā man tie brīži nepatīk.
Nāk laiks, kad atsākšu strādāt, aukli jau esmu noskatījusi, tikai viss vēl jānorunā ar viņu. Domāju par ziemu, mazais uz to laiku saks staigāt, nezinu kādi apavi būtu labāki, Ecco? jāsāk domāt, kombīts itkā vēl der vecais, jo tas bija kad piedzima krietni pa lielu, liku kā maisā viņu, rokas, kājas brīvas bija. :)
Palasīju, ka meitenes tamborē mazajiem zābīšus, atcerējos, es takš arī esmu divus pārus satamborējusi, domāju priekš draudzenēm noderēs, tā arī neatdevu un pašas bērnam arī aizmirsu uzvilkt, nu duračka, un par lupatiņam, es takš šuvēju kursus beidzu, sujmašīna ir, itkā šūt māku, a lupatiņām maliņas nesašuvu. Tagad domaju būtu smuki, ka malas neirtu vaļā.
Par sevi ir tā, ka atkal sāku tievēt :D man mūžīgais tievēšanas process, otro dienu ievēroju Dikāna diētu, stāv man tie +/- 73 kg, gribas nost līdz 65kg.
Ā, es sāku domāt, ka laikam gribētu tomēr vēl vienu bebuku, meitiņu, apmēram pēc 5 gadiem. :)