Tām, kas saprot krieviski,
te diezgan vērtīgs video. Vispār tas Dr. Komarovskij baigi feinais un daudz labas lietas stāsta, vērts paskatīties arī pārējos video.
Diskusijā neiesaistīšos, atļaušos tikai pasmaidīt par dažiem viedokļiem :D Cik viegli ir runāt par lietām, kur zināma tikai teorija...praksē viss ļoti bieži izvēršas pavisam citādāk, jo jāatceras, ka ne jau tikai no mums - mammām - tas viss ir atkarīgs - lai nu kur, bet podiņmācībā noteikumus tomēr diezgan bieži uzstāda bērns...un, ja tam bērnam nebūs tas klikšķis tajā gada vecumā, tad nebūs un mamma uz to podu varēs iet pati. Es piekrītu klikšķa teorijai. Protams, bērnam ir jāparāda, kas ir pods, ko tur dara...ir jāparāda saistītba starp čurāšanu un slapjām biksēm. Jāļauj piečurāt bikses, pabrīnīties, ka pēkšņi palika slapjas, jāparāda pods, jāpastāsta, bet, lai bērns to saprastu, sasaistītu sajūtas (kad vajag čurāt) ar to, ka pēc tam tiešām tek tā čura...spēt laicīgi noreaģēt, paprasīties, tam tomēr vajag zināmu intelekta līmeni un ļoti reti kuram gadu vecam bērnam ir šis līmenis pieteikami augsts. Vienmēr ir izņēmumi, bet pa lielam es uzskatu, ka optimāls vecums ir 18 mēneši, kad to visu sākt darīt.
Mans bērns no nepilnu 2 gadu vecuma ir bez pamperiem gan pa dienu, gan pa nakti, gan laukā, iet uz lielā poda un viss ir forši. Sākām mācīties vasarā pēc 18 mēnešu sasniegšanas (kā iesaka dr. Komarovskij) - kkad maija beigās sākām, uz Dzimšanas dienu oktobra beigās jau viss bija apgūts (pa dienu un laukā jau augustā, bet nakts pamperu noņēmu īsi pirms Dz.d.). Pods bija mājās jau pirms gada vecuma...saprašanas nekādas. 18 mēnešos pavisam cita runa, var parādīt, pastāstīt, paskaidrot...un bērns jau ir spējīgs arī uztvert to info, iegaumēt un pielietot.