Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Bet pēc dzemdībam tacu mazo liek pie krūts.. kā tad tas notiek, ja negrib? vel atslauc un tad tik?

A kaa tev shermulji nemetaas iedomaajoties, ka kaads liidiis aaraa no tavas kaajstarpes un ka katru dienu buus jaaslauka kaadam kakains dupsis? :D

Bet pēc dzemdībam tacu mazo liek pie krūts.. kā tad tas notiek, ja negrib? vel atslauc un tad tik?

Nu tās 2 vai 3 dienas jau var pārdzīvot, lai gan lasīju ( šķiet, ka tepat forumā ), ka meitenes arī uz dzemdību namu brauc ar pumpīšiem. Nu ne jau es pirmā uz pasaules tāda.

A kaa tev shermulji nemetaas iedomaajoties, ka kaads liidiis aaraa no tavas kaajstarpes un ka katru dienu buus jaaslauka kaadam kakains dupsis?

Ja Tevi tik ļoti interesē manas intīmās dzīves nianses, varu atbildēt. Tā kā mājās ir 2 dzīvnieki, tad sūdu vākšana ir pieraksta lieta, par otro lietu, kurš teica , ka nemetās !? Atpakaļ ceļa vairs nav jebkurā gadījumā , tapēc prātīgāk būtu neviss šausmināties par gaidāmām lietām , bet mēģināt tās pieņemt un meklēt risinājumus ( ja tādi ir iespējami ) lietām , kuras vēl var labot !
Mari, man prieks , ka esi gatava , ka pa Tavu kājstarpi kāds līdīs ārā ... ;)

Būšu godīga: esmu par slinku atslaukšanai,pārliešanai,sildīšanai . Un tāpēc tīri prakstisku apsvērumu dēļ gribētu barot ar krūti.Nekāda čakara-iedod krūti un viss. Protams,ka ir jāpiešaujās,kā tas darāms,bet arī atslaukt jāiemācās.

Pievienojoties jau tam, ko meitenes rakstīja, man šķiet, ka.... nu krūtsbarošana ir tāds īpašs tuvības mirklis mammai un bebim. Tas mazais kunkulītis taču 9 mēnešus ir bijis mammas vēderā - elpojis, ēdis, gulējis līdz ar savu mammu.. Kaut vai tāpēc vien man gribētos saglabāt šo saikni, nodrošināt mazulim to drošības, mammas siltuma sajūtu.
Man tiešām tas liekas jocīgi, ka par iemeslu tiek minēts tas, ka ar pudeli ir ātrāk, ērtāk (lai gan cik ērtāk var būt tā liekā ņemšanās..?), bet kas tad padomās par to, kā labāk ir mazulim?
Es tiešām negribētu aizskart mammas, kas izvēlas nebarot savus mazos (iemesli jau var būt dažādi), bet vienmēr jau šķiet, ka mammas saviem mazuļiem izvēlas tikai to labākoun nepieciešamāko, savas iedomas vai antipātijas atstājot maliņā...

Nepiekrītu.Ja mamma baros "čerez nehoču" ar krūti,to arī bērns jutīs. Barot ar apziņu "tā vajag",nedos nekādu tuvību.Tas ir tāpat kā sportot ar piespiešanos,nekas nesanāks.

Bet tuvību var nodrošināt arī savādākos veidos. Nu ir taču mammas , kurām nav piena vai tad tapēc viņām sliktāki bērni, vai viņi jūtas mazāk mīlēti !?
Man šķiet, ka bēbim svarīgāk par barošanu no krūts ir zināt un pazināties, ka blakus ir mamma un tētis , kā nekā viņš ir pa 50 % no katra , bet es nedomāju, ka vientuļo mammu bērni būtu kaut kādā veidā sliktāki ....

Es nezinu.... Man atkal nav pacietības sēdēt un gaidīt, kad tad sīkulis kko izzīdīs no tās pudeles. Es tik liekos slīpi, iedodu krūti un atpūšos kopā ar mazo. Zinu, ka ļoti pārdzīvošu, ja vajadzēs dot piena maisījumus.

Silts ieteikums. Jūs varat saprast, vai nesaprast to, kāpēc kāda izvēlas krūtsbarošanu, bet kāda ne. Tomēr paturiet šīs savas domas un spriedelējumus pie sevis, īpaši vēl kompānijā, kur ir šāda māmiņa, kas baro ar pudelīti. Jūs nekad nevarat zināt īstos iemeslus, kāpēc ir tā un ne citādāk.
Kad biju Latvijā, mani nu teju ar acīm nolādēja, ka izvilku bēbim pudelīti, lai pabarotu. Gribējās pieiet un iekraut, jo tas skatiens tik naidpilns, bet to, kāpēc es baroju ar pudeli un kādas problēmas ir bijušas tam par pamatu, reti kāds cenšas aizdomāties. Iejūtību pret citiem, meitenes! Skatāmies iesākumā pašas uz sevi!

faber, kāda vaina likties slīpi, iedot pudeli un atpūsties tajā pašā laikā? Es tieši tā arī daru, kad esmu mājās ar mazo- ieritinos mazajai blakus uz sedziņas/ gultas, krēslā. Dodu pudeli un paralēli lasu grāmatu/ žurnālu/ sērfoju internetā caur telefonu/ skatos seriālu.
Vismaz, ja kāds pie durvīm zvanās, kamēr baroju, nav jāpiesedzas :D

Milzīgs, trekns cepums Favel par komentāru.

Iesaku, ne tikai sabiedrībā paturēt savu viedokli šajā jautajumā pie sevis, bet arī virtuālajā vidē. Jo elementāri krūts mammas nekad nesapratīs puddeļu mammas. Savukārt, nekad otrādi. Uzskats, ka maisījums nav labs ir maigi izsakoties aizvēsturisks. Nenoliedzami, ka labāk ir dot mammas pienu, jo tas ir pilvērtīgāks - bet no tā paša mēs varam izsecināt arī to, ka parastie pamperi ir sliktāki par kokvilnas biksītēm. Ja par pamperiem vel var diskutēt, tad par barošanu un tās veidu diskusijas ir pilnīgi liekas - galvenais visā šajā ir rezultāts - bērns paēdis un laimīgs, nevis tas kā un ar kādiem procesiem mēs nonākam pie šī rezultāta.

Favel,
Es jau minēju un saprotu, ka iemesli var būt dažādi. Es vairāk par tiem gadījumiem, kad mamma apzināti izvēlas barot ar pudelīti, lai gan pašai nebūtu nekādu problēmu to darīt.

Es jau neko nesaku, ka nebaro ar krūti. Saprotu, ka ir dažādi iemesli mammām nebarot tieši ar krūti, pati zinu tādas mammas. Tā drīzāk ir mana problēma krāmēties ar tām pudelēm, jo nav pacietības pat gaidīt, kad mazais padzeras ūdeni. Kā arī esot prom no mājām, nav jākrāmējas ar pudelēm. Pups mutē un lieta darīta. Krūtbarošana ir ērtāka, tāpēc savu bēbi barošu pēc iespējas ilgāk. Bet noteikti neskatos šķībi un nenosodu tās, kuras tā nedara. Man pašai tuvai radiniecei piens pazuda stresa dēļ, nu neko, bija jābaro ar maisījumiem.

sidze, arī pieminētās psiholoģiskās pproblēmas to darīt. Tā nav no gaisa izpūsta problēma. Ir patiesi daudz māmiņu, kuras nespēj sevi piespiest barot ar krūti, pat īsti nav pie vainas negribēšanas iemesls. Kādēļ ir mazais jābaro ar nepatiku- to taču maziņais jūt. Ir māmiņas, kas sirgst arī ar pēcdzemdību depresiju, lai gan daži cilvēki neiedziļinas tgo no malas saskatīt. Un ko šāda māmiņa gan var labu sniegt savam mazajam caur savu pienu? Nu ne visus spēsim izprast un saprast, bet jāpatur ir prātā noderīgs teiciens.
Pirms norādi ar pirkstu kāda virzienā, pārliecinies, ka paša rokas ir tīras.

Šāda veida nosodīšana ir daudz neveselīgāka gan pašām, gan tiem vaininiekiem, kas tiek nosodīti.

Es baroju ar krūti 4 mēn.veco dēliņu, 2 mēn.sanāca piebarot ar maisījumu,jo pēkšņi pazuda piens,kad mazajam bija 2 nedēļas.Maisījumu dot bija emocionāli ļoti grūti.
Tikām vaļā no tā.
Sākums vispār bija nenormāli grūts,dēls piedzima ar īsu zemmēles saitīti,iegrieza tikai 3.dienā,līdz ar to paspēja manus krūšu galus padarīt asiņainus,mēnesi dziedēju,piedevām bija piena sastrēgums ar 39,5 grādu temperatūru.
Bet varu apgalvot,ka ar krūti tiešām ir vieglāk,piens ir gatavs uzreiz!:)

iesaku weee plasīt, ko dod krūšu barošana mazulim.
No savas profesijas skatoties, bērnam tādējādi labāk attīstās artikulācijas aparāts, lūpas, mēle u.t.t., kas ir svarīgi runas un valodas attīstībai, pareizu skaņu veidošanās procesā. Arī runāšana ar bērnu barošanas laikā, liek iedīgļus valodas attīstībai. Lai bērniņš sāktu ātrāk runāt var masēt pirkstu galiņus, laikā kad tiek barots bērns, jo tādējādi aktivizējas valodas centri bērna smadzenēs. Bērnam krūtsbarošana ir vesels darbs, tāpēc reizēm izdveš visādas skaņas barošanas laikā. Viņš kustina lūpiņas, vaidziņus...
Pudele neko tādu nenodrošina.

Favel, zelta vārdi ! ;)

faber, es nemaz Tavu komentāru nebiju domājusi kā nosodījumu tām, kas baro ar pudelīti. Tik gribēju teikt, ka arī pudeļu mammas, var šādi atlaist blakus mazajam un atpūšoties pabarot :)
Katrai māmiņai tie paņemieni ir pa savam ērtāki :)
Lai Jums veicas ar barošanu! Galvenais, lai piens pietiek tik ilgam laikam, cik ilgi plāno arī barot :)

Un mūsdienās bērnu skaits, kuriem ir runas un valodas traucējumi tikai pieaug.

Nu jā, a man mazam ir tā, ka es bez maz vai pulkstenī skatos, kad tad viņš padzersies no pudeles, jo lielāko laika daļu vnk ķēmojās pie tās pudeles, tāpēc man pudele ir bieds :D