Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Sognare, apsveicu :-) Tev ultrasonogrāfija pie tava ārsta, dzemdību namā, vai kur citur? Domāju, ka pajautāt par bildēm tu jebkurā gadījumā vari. :-)

Raven paldies:-),man privātklīnikā pie sava ārsta.:-)

Privātklīnikā gan jau vari prasīt, un visticamāk iedos. Bet 6./7. nedēļā tur būs tikai melns aplītis - augļa oliņa. Bēbītis vēl nebūs saskatāms.

Mereda zinu,bet gribas pašu pirmo bilditi(l)
Tas man ir kas jauns un gribu katru bildīti(l):-)

Anne, vēl ceru uz MR!
Robīte, turies! Varu iedomāties kā sirds plīst pušu! Gan jau tiksiet drīz atkal uz pekām!!!
Raven, mums mājās ļoti silti. Gan tad kad bija zīdainis, gan vēljoprojām bērns ir apğērbts tikai vienā apğērba kārtā. Kaut kas ne īpaši biezs ar garām rokām augšdaļā un kājās vai nu bikses + zeķes vai tikai zeķubikses.
Man arī slimnīcā māsiņas ļoti priecājās, ka guļu kopā ar bērniņu. Es pati vienkārši nebiju spējīga viņu cilāt turpu, šurpu un vēl man likās, ka viņam ir ļoti auksti un viens nevar sasildīties.
Arī pati liku bērniņu uz sāniem čučēt, jo viņš man vispār var teikt nekad neko neatvēma un līdz ar to uz atraugām necēlu, lai lieki netrobelētu mazo, kurš pa lielam vienmēr pie krūts aizmiga. Nu, tad arī liku uz sāniņa, jo, ja nu tomēr kas, tad neaizrīsies!
Bet bērns pats pēc kāda laika sāks gulēt tikai uz muguras un pats smuki galviņu uz sāniem pagriezīs, kas arī ir pareizi.
Nav tāds pareizi un nepareizi (vismaz šajos gadījumos). Kā tu pati jūti gan sev kā labāk, gan mazajam - tā arī ir pareizi!
Zinu, ka mana mamma arī ņēma mani blakus gulēt slimnīcā!
Protams, miegs nav tāds kā tad, kad guli viena pati, bet vismaz man tāds nebija arī tad, kad mazais gulēja savā gultiņā. Tāpat trūkos augšā skatīties vai viss okey.. nu, man tādā ziņā bija ērtāk ņemt blakus.
Vēl mājās kādas nedēļas divas nogulējām kopā un ne tāpēc, ka mazajam tā gribējās, bet man pašai! Un uzreiz arī piebildīšu, ka viņam mūsu gultā patīk tikai dauzīties.. lai kā citreiz gribētos uz diendusu paņemt viņu blakus - viņš ne pa kam.. tikai savā gultā grib gulēt!

Kad ir krīzes naktis, tad ņemu blakus. Bail nav, jo nemētājos pa gultu. Noguļos uz sāna un guļu. Instinktīvi un zemapziņā jau arī guļot jūtu, ka mazais blakus.
Lieku uz sāna gulēt, citreiz ar visu atstutēšanu prdt pakavu mazais pats uz muguras kaut kā izknosās!

Kādas bija jūsu bēniņiem pirmās kurpītes? Ar mīksto zolīti?
Manai vēl nav tas aktuāli, bet būs, ceļās augšā un pamatīgi trenējas.

Bilde no 2zoles

Meitenes, vai ejat peldināt savu mazo baseinā? Kā arī nodarbība notiek individuāli vai grupās? :-)

Mums šodiem krietni labāk un nakts ar bija laba (l)
Villionota, pa mājām bez apaviem, laukā ejot - normāli apavi - botiņas, zābaciņi.

Dienvida, mēs kā reiz vakar bijām uz pirmo nodarbību Ķeizarmeža bērnu baseinā. Tur kopā ar māmiņām bērneļus peldina, trenere rāda kustības. Mazuļiem no 6mēn vecuma. Bija forši, manējai patika baseiniņš, patika burbuļvanna. Tikai ja ir jau staigājošs mazulis, tad čakars saģērbties, jo ģērbtuve slidena, noteikti jāpadomā par maziem krokšveidīgiem apaviņiem. Bet Tev laikam vēl nav staigātājs.

Bēdīgi jūtos.. :(
Mamma šodien pateica, ka, viņasprāt, es īsti nesaprotu, ka būšu māte un ko tas nozīmē..
Tas viss tāpēc, ka nerunāju katru mīļu brīdi par bērnu un nejūtos, ka man tagad visu laiku būtu jāvelta un jāplāno tieši bērna lietām.. Kā arī, tas, ka nepārspīlēju ar visādu sīkumu nozīmi (nepiesātinu izjūtas par katru bērna kustību vēderā).
Sāpina, ka saistībā ar to automātiski neesmu gatava būt māte.
Man ir 25. nedēļa, un es nejūtos tā, ka tagad būtu no rīta līdz vakaram tikai par bēbi jāmaļ vienas un tās pašas runas un šausmīgi jāpārdzīvo, ko pirkt, kā rūpēties.. Vai tiešām tāpēc neesmu gatava būt māte?
Kāpēc tas skaitās "pareizi" izsviest savu personību, lai kļūtu par tikai un vienīgi gādīgo māti un kādēļ jāsaņem nosodījums, ja nevēlas tādu dzīvi?

RainyDay, skumji, ja pašas māte tā noniecina! Katrai savādāks gaidīšanas laiks, emocijas un citi grūtniecības putni.
Nav jau visu laiku jāsajūsminās un pa labi, pa kreisi jāklārē, cik esi laimīga, ko pirksi un kā bērnu audzināsi. Nu, citas aiz laimes tā dara, bet nav obligāts nosacījums, lai skaitītos gatava kļūt par māti!
Es jutos sarūgtināta, kad vīrieša kladē atradu pierakstu par to, ka man būs grūti būt mātei! To bija teikusi astroloğe pie kuras viņš šad tad vēršas pēc padoma. Ieteikusi bija daudz lasīt un izglītoties bērnkopības jautājumos, ko arī darīju pat bez tā ieteikuma. Tad mani grūtnieces hormoni uzsita bimbu.. jutos tik slikti uzreiz..iezagās šaubas par sevi.
Tomēr tagad es nezinu ko ar to viņa bija domājusi, jo man šķiet, ka tieku ar mazo galā vairāk nekā labi un tā bija jau no pirmajām dienām. Jā, ievākt informāciju par visu iespējamo ar ko var nākties saskarties ir tikai apsveicami, bet kliegšana no laimes par bērna kustībām un drēbītēm nekādā veidā nepalīdzēs turpmākajā zīdaiņa aprūpē!

RainyDay, kas par muļķībām... Pasaki viņai, ka esi gatava kļūt par māti, bet atšķirībā no viņas to neuztver histēriski. Mammai jābūt mierīgai un nevajadzētu iespringt par sīkumiem. Vari pateikties mammai, ka rāda sliktu piemēru, vari no tā mācīties un neatkārtot viņas kļūdas... ;-)
Laikam "nedaudz" riebīgi izklausās, bet, lai pateikt ko tādu topošajai māmiņai, jātrūkst pāris skrūvēm galvā :-(

Man ir 25. nedēļa, un es nejūtos tā, ka tagad būtu no rīta līdz vakaram tikai par bēbi jāmaļ vienas un tās pašas runas un šausmīgi jāpārdzīvo, ko pirkt, kā rūpēties.. Vai tiešām tāpēc neesmu gatava būt māte?

Es sāku iegādāties visu pēc 30. nedēļas. Tad jau laikam esmu briesmīga māte (t) bet izskatās, ka manam dēliņam ir vienalga, vai drēbītes, gultiņa un citas lietas tika nopirktas 5 mēneši vai 2 nedēļas pirms viņš piedzima :-D

To bija teikusi astroloğe pie kuras viņš šad tad vēršas pēc padoma.

Es biju aizgājusi pie diviem astrologiem. Katrs teica citu. Tāpēc nekas vairāk kā muļķības tas nav. Tas nav iemesls uztraukumiem ;-)

Tomēr tagad es nezinu ko ar to viņa bija domājusi, jo man šķiet, ka tieku ar mazo galā vairāk nekā labi un tā bija jau no pirmajām dienām.

Bet tas taču ir loģiski. Tur nav jābūt astrologam, lai pateiktu, ka, ja pirms piedzimšanas izglītosies, tas būs vieglāk. Ir taču arī mātes, kas ir sajūsmā par grūtniecību, bet, kad piedzimst, nav spējīgas būt emocionāli pietiekoši stabilas. Visas mēs esam dažādas un, ja ir gaidāms pirmais bērniņš mammai, kam nav pieredzes ar bērniem, tad būs nedaudz grūtāk, bet katra atrod savu ritmu un veidu, kā rūpēties par savu bērniņu :-)

Maaminjas,vai juus saviem mazajiem dodat beernu cepumus?Manai pekai ljoti garsho,bet nu es dodu reizi 2 dienaas vienu cepumu.Tagad domaaju,varbuut var jau dot kaadu citu cepumu?Bet kaadu?Padalieties savaa pieredzee.Piebildiishu,ka mazajai jau ir 11 meeneshi.

Bet tas taču ir loģiski. Tur nav jābūt astrologam, lai pateiktu, ka, ja pirms piedzimšanas izglītosies, tas būs vieglāk. Ir taču arī mātes, kas ir sajūsmā par grūtniecību, bet, kad piedzimst, nav spējīgas būt emocionāli pietiekoši stabilas. Visas mēs esam dažādas un, ja ir gaidāms pirmais bērniņš mammai, kam nav pieredzes ar bērniem, tad būs nedaudz grūtāk, bet katra atrod savu ritmu un veidu, kā rūpēties par savu bērniņu

+
Piekrītu, bet īpaši nenosodu to, ka viņa tā izteicās. Ja iedomājos sevi ar savu mūžīgo - visu zinu, visu māku, nevajag man neko skaidrot utt, tad labi, ka varbūt vēlreiz piekodināja izglītoties par šo tēmu.

roniitis, es nedodu, bet zinu, ka draudzenes sīkais visu dienu staigā ar cepumiem, maizi un citām uzkodām rokās. Resns nav palicis, nekas cits arī nekaiš.
Es domāju, ka droši var dot katru dienu pa pāris cepumiem!

Ak, vai. Manam bernam ir pari gadam, bet es histeriski nesajusminos par savu bernu katru milju minuti..nestastu par katru purksni un izdaribam visiem. Laikam esmu loti slikta mate. :-/ nezinu vai taa ir pareizi, bet sava berna prieksa es neteloju. Ja es jutos slikti vins to redz, ja es negribu runat,tad nerunaju, ja dusmojos, tad vins to redz un diemzel to parnem. Bet vai tad berna prieksa ir jatelo? Katram jabut kads tas ir. Kad biju stavokli, arsta vizite prasijam arstam.dzimumu, jo vecvecaki gribetu ko iegadaties, arsts tad pateica, ka nav ko pirkt kaut ko kaaa vel nav. Taa nav manticiba vai domat,ka kaut kas slikts notiks. Vienkarsi ir japerk pats minimums. Es neaizravos ar drebisu pirksanu un viss tika nesats un nebija nenesatu drebju kalnu. Nepirku nekadas citas mantas emociju iespaida. Pat gultina man liekas bija iegadata 38.nedela. Ratini menesi velak, un labi ka taa, jo pastaigas biju gatava iet tikai tad, jo tad saku justies fiziski spejiga.

Paldies meitenes! Jūs mani nomierinājāt (l)
Manai mammai ir baigā draudzība ar manu māsīcu, kas tikko dzemdēja savu otro mazuli, tad nu viņas no rīta līdz vakaram var norunāt tikai par mazuļiem.. Pie tam ne jau tādas tiešām interesantas, noderīgas lietas, bet gan no sērijas, kā nokārtojas, cik un kā ēd..Iespējams domāja, ka pievienošos viņu "klubam".
Tomēr es neatbalstu nevienu viņu audzināšanas ideju.
Māsīcai ir pilna māja ar bērnu drēbēm un mantām, viņa baigākās naudas izgrūž rotaļlietās, piemēram, viņas vecākajam puikam ir nopirkts mercedes ar motoru :D (tāds, kā Vērmanes dārzā braukā pa vasaru mazie bērni)..
Es uzskatu, ka nav nepieciešamības pirkt tik daudz mantu - ne rotaļlietas, ne drēbes. Viņas abas man tā - nu, nu, kad būs bēbis klāt, tad gan redzēsi, cik vajadzēs drēbju, jo viņš visu sasmērēs. Un, kad atbildu, ka drēbes ir iespēja izmazgāt, abas dumji saskatās un sasmaidās, it kā es šajā visā esmu pilnīga dumiķe.
Tomēr pastāvu pie sava, ka bērnam ir nepieciešams kvalitatīvs kontakts ar vecākiem, rūpes un uzmanība, un to jau nu nekāda drēbju kaudze un mercedes neatsvērs..