Daydreamer
Es tā baigi uz kafūžiem ar meitu neraujos. Arī visu grābj, ko vien var aizsniegt, bet ja nevar aizsniegt, tad parāda raksturu. Man nepatīk, ka bērns skandalē publiskā vietā.
Bet mājās ēst taisu, kad vīrs mājās un novērš uzmanību no manis. Citādi es nevaru neko baigi uztaisīt, jo kādam visu laiku ir jākarājas kājās un jātaisa tāda brēka, it kā viņai kāds būtu pāri nodarījis. Citrreiz sanāk novērst uzmanību ar kādu našķi, tad ir 5min klusums un viss sākas no jauna.
Aizvakar gan muka no manis un ar aizdomām ņēma cepumu, jo pāris stundas iepriekš, kad taisīju ēst, tad kliedz un spiedz, sita un gribēja visu, kas man rokās. Iedevu ķiploku un tā seja bija vēl neaprakstāmāka kā pēc citrona nogaršošanas. :D visu atlikošo laiku vairs nenāca man neko īdēt, kamēr pa virtuvi ņēmos :D
Dien dienā es baigi nepiedomaju, jo slinkums taisīt kaut ko, nav jau arī tā laika. Parasti paķeru kaut ko ātri un viss, bet nu es arī ēdu baigi nepareizi un manu ēdienkarti nevienam nebūtu pareizi ieteikt :D veikalos gan neeju ņemt gatavo, jo nav vajadzības un nevaru, jo ja meita guļ un ieeju telpās, tad neatkarīgi no tā, kad ir aizmigusi, acis būs vaļā un nekāda gulēšana vairs nebūs.