Skatos, ka daudzām te mazie Taisoni. Mans gan rokas nepalaiž, bet, kad dauzamies pa gultu, tad trakumā vaigos grib kost. Neļaujam un viņš arī neprotestē.. spēlējas tālāk.
Vispār arī baigie runātāji te pagadījušies. Būs mums jācenšas noķert.
Vispār mans vēl vienu frāzi visu laiku saka : edī... vai, nu, savu vārdu, vai vienu nepieklājīgu teicienu, kuri noteikti nemaz tik bieži viņš nav dzirdējis!
Izlasot tavu iknakts rutīnu, daydreamer, iedomājos ieteikt vienu variantu, kas man likās vislabākais, kad pa nakti nācās dot pudeli.
Mums bija tāda forša lieta kā divi griķu spilventiņi un tad arī tajā spilvenā "iestutēju" pudeli, iedevu rokās miega lupatiņu, apsedzu un mazais tā sūca, kamēr aizmiga. Vienīgie slapjumi, kas mēdza sanākt bija manis tizli aizskrūvētās pudeles. Tā kā ļoti reti, bet varbūt arī pudelē var būt vaina. Mums ir parastās NUK pudeles, kā pirmo nopirku dēļ parastā lateksa knupja, tā arī palikām, tik tagad silikona uzgaļus lietojam un nekādu noplūžu nav bijis.
Es savam regulāri devu pudeli un tā arī atstāju - pati fiksi likos gulēt. Tāpat viņa gultiņa tieši pie mūsējās un, ja kas notiktu, tad noteikti būtu dzirdējusi, bet viņam arī bēbīšvecumā nebija nekādas atvemšanas.. tāpat nav arī tagad. Ir gan gadījies, ka viņš pieceļas sēdus, pačīkst, atraugājas, apkrīt un aizmieg.. tad parasti apsedzu un gulēju tālāk.
Pamperu plūdi paliek pamperu plūdi. Citreiz, kad pati eju gulēt uzreiz apmainu arī viņam, lai ilgāk miers. Par laimi man kaut kā tā sanāk, ka pat nepamostas.. arī biksītes tā esmu vilkusi.