Vannai gan man uz pirmo laiku man bija 2 termometri viens iekrāsojās sarkans zils vai zaļš un otrs ar grādiem, tagad vairs neko nemēru un pat jau dušā mazgājas ja ātri vajag ne vannā..
Es pagaršoju maisījumu, neko tur nemēru. Mazā šodien pie omītes un mēs ar vīru metamies remontdarbos. Bet mazajai puņķi tek kā pa reni un naktī slikti gulējusi. Bet visādi citādi normāls bēbis. Laikam tie augšējie zobi nāk ar specefektiem. Eh. Bet es šonakt dabūju gulēt 8 (!!!!!!) stundas no vietas līdz pašam rītam, jo peka arī naktī bija pie omes. Jūtos tik izgulējusies kā nekad :D Toties šonakt jau atkal dancosim pēc zobiņu stabulītes :D
Čau, Anne :-) Es jau gandrīz divus mēnešus strādāju, meita iet dārziņā, esmu atgriezusies atpakaļ ierastajā "vāveres ritenī". Tas tā, pāris vilcienos :-D
Runājot par bērnu atstāšanu citiem - no kāda vecuma uzticējāt savus bérnus, piemēram, vecmāmiņai uz visu dienu/nakti? Man ir tā, ka būtu pat kas pieskata, bet negribas lieki nevienam uzbāzties un pat, ja paši piedāvā, tad es tā kā jūtos neērti, ka gribu atpūsties... Un es neesmu nogurusi no bērna, galīgi ne, bet no diviem suņiem, kas ir mājās gan, pie tam viens ir kucēns (t) principā sajūta, ka man ir trīs bērni reizē :-D
Tieši draudzene tikko savai vecmāmiņai 3 mēnešus veco meitiņu uz 3 dienām atstāja, vecmāmiņa arī gribeja un viss kārtībā. Ja paši piedāvā, tad nav ko raizēties par apgrūtināšanu :) 1 nakts jau arī it kā nekas nav. Bet nu man tāda pati sajūta ir.
Jau pirmajā dzīves mēnesī tika sūtīts dzīvoties pie omes (manas mātes) ap gada vecumu (pat krietni agrāk - ap 8-9 mēn. vecumu) jau tika dots uz pāris dienām pie vīra vecākiem uz ciemošanos (viņi dzīvo patālu).
Es nezinu kas par putniem man galvā, bet es nespēju un nespētu līdz gada, 1.5 un varbūt vēlāk atstāt bērnu kādam pa nakti. Tagad skatos uz 7 mēnešnieku un nespēju iedomāties atstāt uz nakti. Uz pāris h jā, varu, bet ilgāk nē, nē, nē.
Es nezinu kas par putniem man galvā, bet es nespēju un nespētu līdz gada, 1.5 un varbūt vēlāk atstāt bērnu kādam pa nakti. Tagad skatos uz 7 mēnešnieku un nespēju iedomāties atstāt uz nakti. Uz pāris h jā, varu, bet ilgāk nē, nē, nē.
Es arī jūtos tāpat. Nezinu, man tas liekas diezgan normāli. Nav jau obligāti jāatstāj. Galu galā, tādā vecumā nav tā, ka mazulis pats izrādītu vēlmi nakšņot citur, bet vecāki neļautu.
Es arī brīnos kā mammas spēj atstāt savus maziņos līdz apmēram 2 gadiem uz nakti un vairāk dienām kādam, saprotu ja bezizejas situācija... nu nezinu pilnīgi un galīgi bezizeja.. savādāk neatstātu. Un ne jau tādēļ ka neuzticētos bērna vecvecākiem vai draugiem vai radiem kuriem jau atstāju uz pāris stundām, bet tas ka vēl joprojām gadās naktis kad bērns mostas un vēl jānoliek gulēt jaunā vietā vel skandālu var uztaisīt.. nu bezgala neērti man būtu tos cilvēkus mocīt ar sava bērna kaprīzēm.. Man draudzene savu bērnu arī atstāj pa brīvdienām un tā pie vīra vecakiem jo tie paši prasa un lūdzas viņas mamma jau izaudzinājusi savējos un negrib atkal negulētās naktis tad nu tikai pa dienu uz pāris stundām paņem.. Nu tas jau drodi tā mani tarakāni ar to ka nedod dies' kādu ar sevi apgrūtināt.. :-D
Man nav bezizejas situācijas. Vienkārši zinu, ka varu un kāpēc gan neizmantot iespēju izgulēties. Mamma dzīvo 5 minūšu (gājienā ar kājām) attālumā un labprāt piedāvā pieskatīt mazo, ja ir laiks. Tie kas piedāvā pieskatīt mazo, jo paši vēlas, forši - dodiet viņiem to prieku. Tie kas piedāvā pieklājības pēc, bet īsti negrib - paši vainīgi, nav ko piedāvāt lietas, ko paši negrib. Tas tāds kociņš, protams. :-D
Ja ir iespēja, un tādas man ir ļoti maz, bet kad ir, tad atstāju bērnus ar savu mammu. Puiku esmu atstājusi uz 4 dienām vienu ar manu mammu un tas bija tad, kad viņam bija ap 3 mēnešiem. Meitu šad tad uz dažām stundām arī esmu atstājusi, ilgākais uz pus nakti. Nevienam vairāk es nevaru uzticēt bērnus, tikai savai mammai. Ar manu mammu mani bērni pat mierīgāki nekā ar mani reizēm, puisītis toreiz bija gulējis pat 7 h no vietas, kaut kā mana mamma kā viņu vienmēr paņēma rokās viņš dikti mierīgs palika. Tomēr bērni jūt kā es jūtos pati pret savu mammu un tādēļ viss ir tā, kā ir. Ja dzīvotu Latvijā bērnus noteikti atstātu cik bieži iepējams (ne uz nakti, bet uz pilnu dienu) ar saviem vecākiem.
11429
