Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Kaa ir jums meitenes?Vai juus uzreiz jutaat to lielo miilestiibu pret mazuliiti?

Es jutu uzreiz. Bet tam nav nozīmes, vai jūt uzreiz, vai vēlāk, jo gala beigās tā lielā mīlestība ir (l)

Kaa ir jums meitenes?Vai juus uzreiz jutaat to lielo miilestiibu pret mazuliiti?

Es īstenībā labi neatceros, bet laikam parādījās drusku vēlāk. Bija tādi uzplaiksnījumi sākumā, bet kopumā fiziskā sajūta pēc dzemdībām bija tik briesmīga, ka nebija vietas nekam citam..(t)

Man bija šoks, kad mazais piedzima, jo nebija jāizspiež pleci.. uzmeta man mazo uz vēdera.. priecājos, ka sāpes beigušās un mazajam ir 10 pirksti gan rokām, gan kājām un nekādu citu, acīmredzamu problēmu, nav. :-D
Pirmo mēnesi darīju visu kā jādara, visu laiku baidījos vai pēkšņi nesāksies problēmas ar punci, vai pēkšņi bērns nekļūs niķīgs. Ar laiku sapratu, ka tas mazais nav nekāds bubulis un viss ir un būs ar viņu kārtībā.
Es arī savu mazo mīlu "to the moon and back".. :-D(l)
Pats burvīgākais, kas ar mani noticis. Dažreiz vienkārši zobus sakožo un bučoju viņu līdz nemaņai no tā, cik viņš ļoti mīļš man ir. (l)(l)(l)

Nu kad es ieraudzīju savu meitu, es biju pusnemaņā, bērna tētis pirmais saņēma rokās savu mazo, pēc tam jau lēju prieka asaras kāds man bēbītis ir, protams, ka mīlestības spēks kļūst arvien stiprāks laikam ejot, arī bučoju ļoti daudz savu meitu, vienkārši gribas dot bučas mazajam mīlulītim, :-)

Nu vismaz sajutos normaala:-DJo runaajot ar draudzeni es esmu diivaina,jo vinjai ar katru beebi uzreiz bija lielaa miilestiiba.A man tikai ar laiku tas viss notikaas.:-D

Nekad neaizmirsīšu to sajūtu,kad mazo bērniņu pirmo reizi turēju,tik laimīga biju(l)

Kā jums ar podiņiem iet?:D

roniitis , vārds vārdā aprakstiji manu situāciju un tikai ar katru dienu pamazām tā lielā mīlestība pie manis nāca! Tagad vienkārši dievinu vairāk par visu pasaulē un pat nespētu iedomāties dzīvi bez sava dēla! (e)

Ui beigās bija domāts šāds smaidiņš: (l)
Aii cosmo nav domāts lietot telefonā... :-D

Kā jums ar podiņiem iet?

Manai tulīt būs gads un plānoju iegādāties podu. Sākšu lēnām iepazīstināt.

Ar pirmo īsti emociju nebija - atslābums pēc dzemdībām, bet ar otru kā uzlika - tā asaras pa gaisu 10 minūšu garumā!!! Bet tas drošvien tāpēc, ka viņam bija nabassaite aptinusies, biju satraukusies, lai viss ir labi!
Un tā laime, ka ir viss labi - sveiks un vesels! Un asaras pa gaisu! (l)
Par podiņu - sākām tieši 2 gados un mēneša laikā pa lielam būs apguvis :-)

Mums ar podiņu iet traki. Kad palaižu ar pliku dupsi staigāt, tad viņa saķer kājstarpi un bļauj, ka grib čurāt. Uz poda nesēžas ne par ko. Beigās bērns no stresa apčurājas un raud, jo jūtas slikti, jo ir netīra. Pāris reižu tā nomocījos un uzvilku atpakaļ pamperu. Neiešu jau bērnu spīdzināt. Viņa vienkārši tam nav gatava vēl.

Lollipop, kāds vecums ir tavējai?

Šomēnes gads un 10 mēneši būs.

Nu tādā vecumā tiešām var neuztraukties par to, es pat esmu lasījusi, ka tikai no gadi bērns tā pa īstam sāk saprast kas ir kas, sakarā ar podu.

ka tikai no gadi

no 2 gadi

Kaa ir jums meitenes?Vai juus uzreiz jutaat to lielo miilestiibu pret mazuliiti?

Atceros, ka nemaņā spiedu un nebiju pie pilna saprāta, pēc mirkļa mazā bija ārā un nāca tas atvieglojums. Vienu mirkli biju bez emocijām, pieņemu, ka tas tāpēc jo man bija jāpārslēdzas no tām sāpēm uz pēkšņo atvieglojumu, bet tiklīdz sāku ko saprast, prieki pa gaisu un bučoju savu gļotaino mazulīti. Iemīlēju uzreiz, atceros kā kora kolektīvs uzdāvināja lācīti, kuram uz vēdera liela poga, kura piespiežot spīd un vēlreiz piespiežot skan dziesma twinkle twinkle little star, raudu ikreiz, kad ieslēdz to dziesmiņu, jo atceros tās skaistās emocijas, kas bija vērojot mazuli. (l)

Jau atkal izkratīšu sirdi - naktī pamodos, jo jutu ka esmu slapja. Izrādās rēta, kurā bija drena atsprāgusi vaļā un es vienkārši nemaņā asiņoju, nu wtf???? :'-(

Manai peciņai arī tūlīt būs gads un desmit mēneši. Šobrīd ir tā, ka pa dienu vairs vispār nav vajadzības nēsāt pamperu, pati zina, kur ir podiņš, pakakā un pačurā. Pa nakti gan vēl lieku pampi, un lieku tad, kad esam ciemos, jo tad gan meitiņa vēl mēdz apjukt un apčurāties. Un vēl - nevelku mugurā nekādus šortus un vasaras kombinezonus, respektīvi, neko, ko viņai būtu grūti novilkt, lai pati aizietu uz podiņa un nokārtotos.Tikai svārki vai kleitas un apakšbiksītes.

Mans, ja ir ar pliku dupsi, tad vispār viss notiek perfekti, bet nu īsti normāli un smuki tas nav!
Tad nu viņš iepilina vienu pili un tad skrien pie manis, jo bikses pašam vēl īsti novilkt nesanāk.
Man draudzene, mierīgu bērniņu, sēdināja jau pirms gadiņa, tā arī sēdināja ik pa laiciņam un tā arī viss tā smuki aizgājis!