Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Favim, pirms tuviibas ar viiru atslauc pienu, nezinu ko citu ieteikt. :D
Naktii krushturi nelieku, pil jau, bet man taaaa gribas naktii guleet, ka popig par pileeshanu. :D

Anna Shirley man ļoti palīdzēja viens raksts,ko atradu internetā,man bija ļoti līdzīgi kā tev,pirms miega pieradis ēst,pabaroju,ja piecelās baroju atkal,pedejās reizēs tas prasija ilgu laiku.Tad nu dariju tā kā rakstā..ieliec bērnu gultiņā un izej arā,5minūtes lauj paraudāt(grūti un drošvien pirmā dienā var arī neizturēt :D),tad aizej samīļo,pastāsti,ka jaguļ utt,tad jau 10 minutes atstāj,atkal aizej samīļo,tad 15 minūtes..ja tad nenomierinās,tad pabaro,otrajā dienā sāc ar 10 minūtēm utt(kopā vienā dienā ilgāk par pusstundu nevajadzētu)Mans mazais jau pirmajā dienā aizmiga,kamer gaidiju tās 15 minütes ,pirmajā naktī vienu reizi piecelas,bet tā bija pēdējā nakts ēšana..un no tā laika guļ visu nakti:-)Nekad nedomāju,ka büs tik viegli.

Dzelzs pilieni? Pirmo reizi dzirdu. :-O

Nav domāts D vitamīns?

Pardon d vitamina pilieni. (l) parkarsusi galva. Bet nu dzelzs pilieni,ja kas mums ar bija izrakstiti,bet nelietoju.

Sāku atkal dot D vitamīnu tomēr, lai gan pirms tam rakstīju, ka vasarā nedodu. Pamanīju, ka mazajam ļoti svīst pēdiņas. Iegūglēju un uzzināju, ka tas liecina par šī vitamīna trūkumu. Atsākot dot, drīz palika labāk, un pēdiņas vairs nav tik slapjas.

Kā ir ar pudelītēm- bebim 2mēn, baroju ar krūti, bet domāju vai var šad tad atslaukt pienu pudelītē un dot mazajam, kamēr esmu pāris stundas prom no viņa/auklē kāds cits.

Mans ēd gan tā, gan tā. Pudeles ir izņēmums, 2-3 reizes nedēļā, varbūt tāpēc neatsakās no krūts. Sākumā arī baidījos, tāpēc pudeli ātrāk par mēneša vecumu nedevu.
sen_sen mīļā sirds, nočakarēsies ar tām pudelēm līdz vēmienam, man pietiek jau ar dažām reizēm nedēļā :-D. Lai tas viss būtu eŗti un praktiski, tad jāspērk pričendāļi,piemēram, wee minētais sterilizators, jo sterilizācija pa vecai modei ir čakarīga (a varbūt pie vainas mans pedantisms šajā jautājumā)! Varbūt pamēģini atslaukt un barot no pudeles - pirmkārt, ja nevēlies dot krūti, tad bērnam tomēr tiks mātes piens, otrkārt - ja jutīsi, ka zb ar pudelēm ņemties un psiholoģiski viss ok, varēsi mēģināt atkal iemānīt krūti, jo piens vēl būs. Tikai atslaukšanai arī vajag pričendāli - piena pumpi, turklāt, varbūt, ka elektrisko, kas atkal maksā :-)

Hummingbird, jā es arī šo lasīju, bet tas nav jau lielākiem bēbukiem, nu tā ap gadu? Jo manējai tikai 8.5mēn un nav jau nekas tāds "sarunājams". Pacietība bļaut viņai ir :D

Nu tas nedaudz pēc gada,kad arī ar viņu sarunāt nevar,ieejot pie viņa ,nedaudz parunā maigā balsī,lai nedaudz nomierinās,vienkārši tad viņš saprot,ka esi blakus,ka neesi pazudusi;-)

Nu var jau būt ,ka ar visiem nestrādā,bet man ļoti palīdzēja,tapēc ieteicu;-)

Paldies :)

Man arī tā metode šķiet pārāk drastiska. Esmu dzirdējusi, ka daudzas tā dara, bet arī lasīju, ka tas bērnam tāpat atstāj kaut minimālu, bet traumu. Pārāk jauki no vecāku puses neliekas - neiet pie bērna, kad viņam kaut kas tādā veidā tiek pēkšņi atņemts. Tam nabadziņam pašam ar savām emocijām jātiek galā.. tik maziņam..
Mans pārāk bieži to pudeli naktī neprasa, taču, ja vēlēšos izslēgt jebkādu iespēju, ka viņš ceļas pēc tās, tad aijāšu uz rokām es, vai bērna tēvs.
Noteikti bērnam jābūt saprātīgā vecumā, kad tiek atradināts no pudeles, vai gulēšanas blakus vecākiem. Es nezinu pagaidām, bet, manuprāt 2-3gadi, kad ar bērnu var mēğināt sarunāt, padziedāt, pasaku pastāstīt un viņš saprot ko vecāki no viņa vēlas?!

Pirms izlasiju ,mēğināju aijāt uz rokām,lasiju pasaciņas,runājos,devu padzerties..bet tas bija vel trakāk ,es nomocijusies,bērns noraudājies..tpc ik pa laikam jaieit pie bērna,lai viņs zin,ka nav viens,tad arī nebūs trauma,no sãkuma tos intervālus var ņemt mazākus..man bija ļoti grūti,neiet pie viņa,bet nu pamēğināju,pietika ar vienu nakti un nu jau kādu pusgadu mums nav problēmu,pats labprātīgi gulēt iet ..visi izgulējušies,neredzēju citus variantus kā no tās nakts ēšanas atradināt.Citi vel ar knupi nomierinās,mans knupīti neņēma.

Man liekas, ka labāk tētim jāšūpina un jāaijā, jo manējā kā tāds mednieks sajūt piena smaržu un cauri ir.. Reizēm salūztu un paņemu viņu blakus, bet tad ar dīc pēc krūts biežāk, jo, kā tad nedīksi, ja pie deguna smaržo.. :D Ja reizēm uzceltos, es neko nedarītu, bet tā kā pēdējā laikā tās jau ir nevis 2x līdz rītam, bet gan 4-5x ,tad jādomā ko darīt.

Es arī domāju, ka tas jādara tēvam. Kaut ar krūti jau gandrīz 4 mēnešus nebaroju - viņš tik un tā tikai no manis grib visu izprasīt, jo reāli tēvs ar viņu maz nodarbojas. Paspēlējas, pieskata, kad vajag un viss. Bērns saprot, ka tēvs reti kad nāks ar piena pudelēm, baros viņu vai darīs citas ikdienišķas lietas, kuras vienmēr daru es.
Ļoti bieži ir tā, ka tētis ar mazo spēlējas, viss forši... tikko kā es noeju garām tā bimba pa gaisu. Un nereti ir tā, ka pampers pilns vai ēšanas laiks klāt - un, re, ar tēti var paciest i diskomfortu, i izsalkumu, bet kā redz mammu tā uzreiz visu atceras un nekas vairs nav labi. :-D
Tā kā mūsu gadījumā, manuprāt, viennozīmīgi aijāšana ietilps tēva pienākumos!

Nu tam es piekrītu,bērniņš jau zin,kam var prasīt :D
Es ļāvu gulēt tētim,nāca man palīgā,kad bija galīgs izmisums,pati laikam vainīga :D

Manam mazākajam brālītim tūlīt būs gadiņš.
Jau no pirmās dieniņas mazais ir sapratis, ka ar mammu var mazliet pakašķēties, paniķoties, bet kā tiek tētim rokās, tā viņš kļūst gluži kā paraugbērns :D Smuki abi sēž dīvānā un skatās multenes, vai kādu filmu. Tikmēr mamma var aiziet uz veikalu vai ko tml.

Ak,mans galigs velnens ar mani. No malas izskatas,ka es nemaku rupeties par bernu. Klepi nesez, griezas,lokas,biksu gerbsana visbiezak ar blausanu. Ja aizliegtu mantu es panemsu,tad raud,ja kads cits viss ok. Ja nelauju kaut kur iet,tad nikis. Citus vairak klausas,ja es runaju,griez galvu,,jo es tak macu. Nu labi,nav taa,ka vins tads visu laiku,dazreiz ari mani mil,kad nogurst no citiem,tad mammite vajadziga.

Man shodien taads paardomu riits.Kad man uzlika uz veedera pirmo reizi mazo kunkuliiti,man godiigi sakot,nebija nekaadu emociju.Vnk bija atvieglojums peec lielajaam saapeem.Arii pirmaas dienas,es iisti nesapratu kas notiek,visu dariiju autopilotaa bez jebkaadaam emocijaam.Man kaut kaadas emocijas un miilestiibas izpausmes paraadiijas ar laiku.Tagad katru riitu mostoties uz ieraugot mazaas smaidu mana sirds kuust.Es ,man liekas, ar katru dienu miilu vinju arvien vairaak,tagad nevaru iedomaaties kaa bez vinjas vareeju dziivot.Kaa ir jums meitenes?Vai juus uzreiz jutaat to lielo miilestiibu pret mazuliiti?

Norah Jā, mazais brālis arī necieš kad ir jāģērbjas vai kad dupsi jāmazgā pēc netīrā pampera :D Tad ir bļaušana un asaras uz visām pusēm. Kā mamma aizgriežas tā fiksi fiksi rāpo uz vecāku gultu, stutē dupsi uz tās un lēkā :D Kad mamma ar mani runā pa telefonu, dzirdu kā šis fonā dzied, bļaustās kaut ko. Mamma saka, ka tad kad visa uzmanība viņam, tā ir klusums.
Vissmieklīgākais no viņa man liekas, ka ik reiz kad dodamies pastaigā, viņš sēžamajos ratos uz lielo miegu iekārtojas tā, ka viena kāja smuki karājas ārā no tiem, uzstutē to vēl uz rokturīša, kas viņam priekšā :D