Par to neēšanu, nu uznāk dažiem mazajiem tādi momenti. Es uzskatu, ka vecāki, uzspiežot ēdienu tieši nodara mazajiem vairāk pāri, piespiežot bērnu zaudēt sāta sajūtu un izpratni par to, kas ķermenim nepieciešams. Nu padomājiet, mums pašām ir dienas, kad vienkārši ēstgriba ir tāda švaka, bet te nu mūsu mammas ierodas nesauktas un sāk stūķēt un uzbāzties ar ēdienu. Tā nu sanāk pieēst vēderu, rodas diskomforts, smaguma sajūta un vēlme vienkārši pielipt pie dīvāna. Tā nu rodas tas nelabais ieradums ēst tikai un vienīgi pienākuma un ēšanas pēc.
Mans uzskats darbojas tikai un vienīgi pie noteikuma, ja bērns uzņem šķidrumu un pietiekami arī izčurā, jūtas omulīgi, ir līdzvērtīgi aktīvs un vēl jo vairāk, ja mazajam ir pat vēl vēdera izeja (tas tik vien jau norāda uz to, ka ķermenim ir arī pārpalikumi, kas nav nepieciešami).
Mums šādas dienas uznāk diezgan bieži. Jā, man meitiņa ir diezgan smalka, bet ir pat ļoti labi attīstīta savam vecumam. Ja atsakās no ēdiena, tad piepildu pudeli ar ūdeni, piešķiru salmiņu un nokontrolēju to, cik daudz dienas laikā izdzer. Pacienāju arī ar kādu atšķaidītu suliņu, sagriežu kādu auglīti un dārzeni uz šķīvja, ko arī pati apēdu, ja kas paliek pāri. Cenšos apetīti neizlutināt ar saldumiem un saldinātiem cepumiem, jo kurš bērns gan attieksies no cukura? :D