Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Carrrie, es loti ceru, ka mana 2. gr nebūs kā pirmā. Tieši emocionāli... Kļuvu par emociju bumbu, izolējos un biju šausmas ne tikai citiem, bet arī sev..

nk_ man jau šķiet, ka ja vien nav reāli fiziski nekādu problēmu, tad vajadzētu būt vieglāk, jo tā kā esi tam gājusi cauri, tad daudzas lietas uztversi mierīgāk. Tas pats ir ar audzināšanu un bērna raudāšanu - ar katru nākamo man šķiet, to sanāk tvert ar vēsāku prātu un mierīgāk.

mēs nākamgad plānojam atgriezties Latvijā. (Rīga) Kāda iespēja man atrast bērnudārzu?? Un kā vispār notiek pieteikšanās B/D ?

K - reāli jāmeklē kāds privātais un jāiestājas kādā no valsts dārziņiem, bet valsts tāpat nav cerību uzreiz dabūt. Ja kāds no vecākiem deklarēts Rīgā, tad mazliet cerīgāk, ja neviens, tad būsiet rindas beigās.

Privātajos vari e-pastus rakstīt un prasīt, un arī tas jādara laicīgi, jo visi pilni un privātajos cīnās par vietām.

nu jā, situāciju pasliktina tas ka neesam deklarējušies Rīgā (to darīsim kad atbrauksim) . Cik lielas rindas ir privātajos?

sunscreen, bēbis nebija pierunājams pagriezties ar galviņu uz leju, un, tā kā man šaurs iegurnis, ārste teica, ka nekādā ziņā pašai dzemdēt neļaus.

Privātajos jau neviens rindas neredz, var noveikties un tikt uzreiz, var 'tikt tikai ilgi meklējot.

Skaista_dzīve - tās sāpes ir pilnīgi normālas. Man pēdèjo mēnesi nenormāli sāpēja cirkšņi, simfīze un likās, ka bērns cauri izkritīs. Nevarēju pastāvēt, pastaigāt, pagulēt. Pēdējās dienas pavadīju sunīšpozā ar pakaļu gaisā un nīdēju. Nošpa nelīdzēja. Ar nepacietību gaidīju dzemdības.

Es lieku arī ar mūziku , youtube ... Songs baby to sleep , tur ir daudz playlistes . Cik skaļi? Nu tik pat cik pati klausos , lai var dzirdēt , bet lai nav arī pārāk skaļi ... :)

Nē, man nekas nesapeja , es tik jocīgi jūtos vakarā kad gāju uz veikalu, knapi aizgāju ... Tagad skatoties atpakaļ saprotu, ka tad jau tur viss vērās vaļā , mazāk kā pēc 12h pēc sava gājiena biju jau ar bebi uz rokām.

Man ar pedeja menesi sapeja cirksna apviduu briesmigi, bet tikai staigajot, nevreju daudz, to arsteju braucot ar riteni, jo sezot nesapeja, bet uz dzemdibam gan aizskreju kajam. Dakteris ka vienmer uz sito atbildeja: dzer Magniju. es to magniju un vitaminus dzeru visu grutniecibu.
Man liekas, ka nedaudz ka ies ar grutniecibam un dzemdibam var uzzinat, pajautajot mammai, ka bija. Man ar mammu gandriz vienadas pirmas grutniecibas, viegla grutnieciba, pailgas dzemdibas, lieli bebji, pat tagad maza attistoties tiesi tada pasa tempa ka es

sunscreen nu itka kartiba, bet pilnigi vesels vel nav. arstejam iesnas un klepu, ka ari palielinati limfmezgli cirksnos del ka nevar brīvi staigat. bet nu viss bus ok!

Kukuu!

Kaut kad neset rakstiju, ka berns negul naktis un esmu izmocita. Tagad, pateicoties viram, esam tikusi pie miera majas. Berns gul un pa naktim need vairs. Vienu nakti vnk ignorejam vina raudasanu, kas bija vairak ka tada idesana, nevis histerija. Ja, tas bija loti ilgas 30 minutes. Es biju gatava kapt ara no gultas jau pec 5 minutem, bet viirs uzstajigi mani attureja. Pec 30 minutem raudasanas berns aizmiga, pamodas ierastaja laika otro reizi, paraudaja minutes 2 un aizmiga. Viss, tagad vairs nemaz necelas.

Laikam ir jaatklaj jums savi jaunumi - esmu otra berna gaidibas. (l)

Dominika, mīļi sveicieni! Kādi feini jaunumi! Kā pati jūties uzzinot par grūtniecību? (l)

Favel - no sakuma bija soks, jo tas nebija planoti, bet pec dienas jau apradam ar domu un esam loti, loti priecigi. Galu gala nez vai kadreiz sanemtos otrajam berninam, bet acimredzot kads augsa izdomaja, ka mums vajag :D

Fiziski jutos slikti, tagad pamazam nelabumi paiet un speki atgriezhas. Bet bija gruti - atsakt darbu esat stavokli, vel mazajam tikai gadins, ari savu uzmanibu prasa, nelabumi, bezspeks, neguletas naktis... Bet tagad viss ir sliedes un saku izbaudit grutniecibu!:-P

Man liekas, ka nedaudz ka ies ar grutniecibam un dzemdibam var uzzinat, pajautajot mammai, ka bija.

Es jau reiz te izteicos par šo... Savai mammai es labāk nebūtu to jautājusi.. :D Viņa tāds vienkārš lauku cilvēks, dzemdēja mani jau krietnā vecumā un pati par sevi būdama ļoti emocionāla - šo visu notikumu aprakstīja kā pārākās šausmas. :-P To cik ļoti viņa bija kliegusi, kā ārsti viņu neklausījuši, kā sagraizījuši, briesmīgi sašuvuši, cik briesmīga kopumā bijusi attieksme u.t.t.
Es pati dzemdībās ne kliedzu, ne ārdījos, kontrakcijas kā kontrakcijas - nekāds pasaules gals nebija, mani arī iegrieza un sašuva, bet tāpat, manuprāt, tās bija visparastākās dzemdībās - ne vieglas, ne pārāk smagas. Pavisam normālas. Un man arī nebija nepieciešamas, lai ārsti un vecmāte ap mani žužina un ucinās. Kopumā - pieredze atšķirīga. Vai es pat teiktu - uztvere un attieksme atšķirīga, jo pēc savām dzemdībām sapratu, ka mana māte ļoti pārspīlē to savu "varonīgo piedzīvojumu".

Dominika, apsveicu! (l)

Dominika, sveicieni(l)
Vai drīkst jautāt, kā tu tiec galā ar to, ka vecākais bērniņš daudz jānēsā uz rokām un pa klēpi grib dauzīties? Tas nekaitē grūtniecībai?

Dominika, drosmīgi!

Sveicieni, Dominika!(l)nu redz, otrs aplis jau iet! Meitenes, kura nākamā?:-D