Sveikas meitenes, ik pa laikam te ieskatos - palasu pieredzi un pati ko uzprasu. Gribu padalīties ar dzemdību stāstu un vēl šo to.
Meitiņa piedzima Ziemassvētkos - mazais rūķītis (l) Dzemdības sākās pa nakti ar ūdens noiešanu un jau no rīta ap 10 bijām dzemdību namā ar 4cm atvērumu. Pa dienu līdz 16 atvērums bija jau pilns. visu šo laiku pavadīju te uz krēsla ar caurumu pa visu (tā kā uz poda) vai arī dušā - tā tik bija bauda - sēdēju dušā uz bumbas un klausijos Buble Ziemassvētku dziesmas un skatijos kā vīrs ēd mandarīnus. (šeit ieteikums uzreiz - centieties dzemdību laikā mazāk ēst - jo pat ar to, ka no rīta tikai padzēru kakao pirms braukšanas un apēdu 1 maizīti - uz dzemdību beigām man bija slikta dūša - līdz ar to, ja ēstu slimnīcas pusdienas un vakariņas būtu novēmusies zili zaļa)
Tad 16 vecmāte ieteica briesmīgāko moku rīku pasaulē, lai pāatrinātu atvēršonos - iekārties tādā kā lakatā pie griestiem un turēt visu savu svaru uzrokām - tas lai bērniņš slīd uz leju ar gravitātes palīdzību - fui fui fui - nežēlīgi sāp, jo jau gandrīz pilns atvērums bija un grūti jau sevi noturēt tik ar rokām.
Nu pienāca izstumšanas periods - vecmātes pirksti mēģināja izstaipīt tur visu - pretīgāk pr dzemdībām pašām! Goda vārds! Varētu dzemdēt vēlreiz, tikai lai tur pirkstus nebāž! :'-( Un sākās izstumšana - stūmu stūmu, līdz puse no galviņas bija ārā - tāda asiņaina un ar tumšīem matiņiem. Un viss, beidzās kontrakcijas un nekas nelīdzēja, ne saldās tabletes, ne pat venozās zāles, nekādas kontrakcijas nejutu vispār , sāpes arī. Sauca dakteri, spieda uz vēderu, vīrs turēja kājas, vecmāte mēģina izstaipīt atvērumu. Un nekā. Jau skatos, ka vecmāte lūr uz vakumu -vīrs ar to redzēja un pateica ka nekādā gadījumā. Nu un tad vnk viens mazs grieziens un mazā pati izslīdēja ārā. Nereāla sajūta! Vispār nepamanīju kā viņa iznāca ārā - tā bija 1 sekunde - no 16:00-17:30 spiešana un tikai pus galviņa ārā un te 1 grieziens un viss viņa jau man uz vēdera!
Cik gari sanāca :)