Vai Jums kādai bija situācija, kad izlēmāt nestrādāt vai nestrādājāt grūtniecības laikā vispār, veltot laiku sev un, piemēram, kursiem u.c.priekiem, nesaistīti ar darbu? Es 9 gadus no vietas esmu nostrādājusi ar superīsiem atvaļinājumiem un paralēli mācījusies un izlēmu, ka gribu tagad atpūsties (tā kā esmu mikro, tad man dekrēta nauda tāpat nebūtu) un veltīt laiku sev un pašpilnveidei, kamēr gaidu bēbi, bet uzņēmuma bosa sieva atļāvās man šodien aizrādīt, ka, redz, viņa un visas grūtnieces mierīgi līdz pat 9.mēnesim var strādāt un es nebūšu nekāds izņēmums un parādīja tādu seju, kad pateicu, ka vēlos atpūsties.:-| Es saprotu, protams, ka grūtniecība nav slimība un netraucē darbam, es arī varētu strādāt, bet negribu. Vai tiešām tas ir tik šausmīgi-nestrādāt kaut dažus mēnešus?(e) Viņa man prasa, ko tad tu darīsi, mājās sēdēdama? Tā itkā sieviete bez darba ir sliņķe. Es gribu mācīties, valodas apgūt, pavārmākslu, uzlabot interjeru mājās u.c. lietas. Meitenes, kā bija Jums?