Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Manas paziņas mazajam līdz 4 mēn. jau bija izlīduši 2 zobi! Viss ir iespējams!

engelens, zinu bērnu, kuram jau 3 mēnešu vecumā zobiņi bija. :) Ap 6 mēnešiem zobiņi izlien tā, ka ir jau redzami, bet pirms tam vēl veic garu ceļu cauri smaganiņai un bērniņš to jūt, smaganas niez, kņud, košana nedaudz mazina tos simptomus, jo tiek pamasēta kņudošā smagana. Iedod bērnam graužamos riņķus, graužamās mantas tādas gumijotas, var ledusskapī ielikt, lai ir vēsas, lai tik košļā.

Zobi var būt arī 3 mēnešos, bet tikpat labi viss var liecināt, ka būs zobi, bet zobi izlien tikai vēl pēc pāris mēnešiem. No zobiem nekad neko nevar zināt.

Manam viens zobs nāca pat veselu mēnesi un diezgan briesmīgi.

Zobiem nākot var būt gan caureja, gan temperatūra, kašķīgums, piepampuši un sarkani vaigi, viss kaut kas var būt un var arī nekas nebūt. ;)

Mans sīcis arī palicis par memmīti, atstāt vienu istabā nav iespējams, tagad visur jāņem līdzi, pat uz tualeti. Vienīgie izņēmumi ir, kad mazais ir stipri aizrāvies ar kādu mantu, vai TV ieraudzījis savu mīļāko reklāmu (visas mobilo telefonu operatoru reklāmas viņam ir mīļākās)

Runājot par to, ka dažas meitenes nesaprot, kā ar bebi var nogurt. Hmm, ko jūs teiktu gadījumā, ka zīdainis, pirmajos savas dzīves mēnešos, 24/7 būtu jums uz rokām? :) Es zinu kā tas ir. Pat tagad ir reizes, kad pamanos nogurt, jo tam bērnam tagad vajag maksimāli daudz manu uzmanību. Ar viņu ir nepārtraukti jānodarbojas. Un ja vēl niķis uznāk, tad vispār traki. Pēdējās dienās atkal jūtos kā autopilotā, bet ne dēļ neizgulēšanās, tieši dēļ tām trakajām dienām, kad bērnam, izņemot mammas klēpi, neko citu nevajag. Un pamēģiniet visu dienu uz rokām nonēsāt 9+ kg smagu bēbi. :) Un reizēm viņam uznāk tāda histēriska raudāšana, ka pat mammai neļauj sevi mierināt un mīļot, laužās ārā no klēpja un raud vēl trakāk. Tas totāli plēš sirdi. :-/
Reizēm apskaužu tās mammas, šajā gadījumā Gitu, ka mazie ir tik patstāvīgi. Un reizē arī ļoti priecājos, ka viņām nav tā jāmokās, kā mocījos es. :)

Un par zobiem runājot, visas engelena minētās pazīmes manam džekam ir jau kopš 3 mēnešu vecuma, zobu vēl nav!

Sveikas māmiņas. Radās man viens jautājums. Meitai tūlīt paliks 3 gadi,tāpēc gribēju pajautāt vai uz 3 gadiem arī jāved mazā pie ģimenes ārsta tāpat kā tas bija uz 2 un 1 gada vecumu? Lai atkal apskata un nosūta kur nu vajaga. Un kā ir ar potēm 3 gadu vecumā? Mazā jau kopš pavasara nav bijusi pie ārsta tāpēc nezinu iet bez iemesla, vai gaidīt iemeslu, kad būs jāiet pie ārsta.

drugdealerin Tu aprakstīji gluži kā manu dāmu, es pat cosmo sēžot parasti, paralēli ar meitu runājos, ar otru roku kutinu punci viņai...Bet man liekas, ka mēs visu sabiezējam- visu laiku grūti. Es ieteiktu visām mammām kādu mēnesi intensīvi pastudēt pilna laika klātienē ar bērnu, kas naktīs neguļ- kad studijas u z brīdi apstājas- tas viss, ko Tu aprakstīji liekas tāds nieks..jā, grūti, bet tas grūtums citādāks.



es tagad domāju, kāpēc mana kļuvusi īpaši niķīga..un pat naktī..es visu nakti cēlos dot knupi, mīļoju..salasījos par tiem zobiem, nu nezinu...vai 3 mēnešos jau zobi!? nez, nez...viņa man pat vēl neripinās, kādi zobi..:D

Lianne, mums ģ.ā. teica, ka tad, kad beidzas obligātās potes un tādas lietas, būtu vēlams reizi gadā bērnu atrādīt, nu tā - tīri profilaktiski - nosvērt, nomērīt, aprunāties, varbūt ir kāds jautājums radies vai aizdomas par kaut ko. :) Uz 3 gadiem obligātās potes vairs nav, arī nekādi obligātie nosūtījumi, ap 3-4 gadu vecumu gan, cik zinu, mēdz domāt par atkārtotu vizīti pie acu ārsta, bet tur nosūtījums nav vajadzīgs.

Lianne manam puikam uz 3 gadiem teica, lai ejam atrādīties + vēl laikam pie acu ārsta, zobārsta un vēl kaut kur sūtīšot pārbaudīties, bet potes gan laikam nekādas nebūšot vēl tik drīz, nākamās laikam kaut kad uz skolas vecumu cik sapratu.

Bet happy, tieši tādēļ tev tagad liekas tas viss tik viegli, jo tu studēji, un tagad tev puse no tā lielā sloga ir nost, ar ko arī apsveicu. ;) Ne katra māmiņa būtu gatava tādam savienojumam - zīdainis+studijas.

Ļoti iespējams, ka sabiezēju tās visas krāsas, bet ar to es nezaudēju savu dzīvesprieku, mīlestību pret mazo cilvēciņu. Jo vairāk viņš mani izsmeļ tukšu, jo vairāk es viņu mīlu, kad viņš man smaida, mīļo mani, iemācās ko jaunu, runājās ar mani. (l)

Un par zobiem runājot - kad mans otrais puika dzima, tad vecmāte teica, ka tieši tajā dienā puisītis jau ar 2 zobiem mutē piedzima, tā kā nu to tiešām nevar zināt vai bērns ar zobiem jau piedzims vai pirmos zobus uz gada vecumu sagaidīs. Ar pirmo bērnu man arī visas pazīmes liecināja un visi tikai solīja jau no 4 mēnešu vecuma, ka nu tik zobi būs, bet pirmie 4 zobi vienlaicīgi iznāca tikai 11 mēnešos :)

Happy, malacis par Tavu apnemibu!
Noteikti, ka Tev ari palidzeja kads.
Berni ir dazadi, te ir mammas, kuram nav neviena, kas varetu pieskatit mazo. Ari emocionalais stavoklis var ietekmet. Problematisks bernins. Atkopsanas pec dzemdibam. Ir tik daudz faktoru!
Piekritu, ka dazreiz tiek sabiezinatas krasas, tacu dzive jau neapstajas tikai pie zidaina.
Gan jau, ka te ir daudz mammas, kuram ir dazadi pienakumi.
Nemierigam berninam gan nevaretu punci kutinat un paraleli sedet Cosmo.

Par zobiem, mums jau tos " piesuj" bez maz no dzimsanas, ar visadam pazinem un vizuali utt., tacu no zobiem nav ne minas, tacu tur kaut kas notiek :D

Par noguršanu - pirmie 3 mēneši bija grūtākie, tad jau pieradu pie nakts celšanām, ka man tieši liekas, ka naktī, ar izņēmumiem, nevar nogurt, jo piecelies, pabaro un guli tālāk, toties nogurst pa dienu no tā, ka bērns normāli neguļ jeb guļ ļoti maz un laika sev nav nemaz. Katram savādāk.

Un ap kādiem 6-7 mēnešiem ļoti izteikti bija mammas periods, tad jau sāka vazāties līdzi visur, arī tagad staigā vēl pakaļ, bet ne man vienīgajai, jo mammas periods ir beidzies, sācies tagad tēta periods. Manis pat īsti nepietrūkst, varu mierīgi iet uz darbu, tētis uz veikalu nevar iet, kad jau bļāviens.

Iesaku izbaudīt mammīšu periodus, jo drīz būs tik patstāvīgs, ka būs žēl un gaidīsiet tos mirkļus, kad mazajam mammu savajadzēsies. :)

bbw - līdz gada vecumam un arī tad nav obligāti jāved katru mēnesi.

Es savējo vedu uz 1, 3, 5,6, 7,8, 10 un 12 mēnešiem, tagad tik 1,3 gads.

Vismaz man vešana atkarīga no potēm, manas dakteres un manas vēlēšanās iet vai nē.

Maija:) -tieši tā, tikai ar vīra un viņa mammas palīdzību kaut ko sanāk padarīt pa nopietno. Varbūt tāpēc šķiet tagad drusku vieglāk, vai vnk ir pierasts.

Es te laikam esmu vienīgā kura tā gaida bērna patstāvību :D

wee - es arī gaidu, kad bērnam būs kādi 3 gadi un būs saprašana, bet tas nemaina to, ka vēlētos, ka par mammīti arī atcerās, jo tāpat pa lielam es esmu tā, kura viņu aprūpē visvairāk. :)

Par nogurumu, es vairāk nogurstu no tā, ka nevaru darīt to ko sagribās, no tā, ka esmu piesieta mājām un no bezdarbības, tad man uznāk tāda kā dusma :) Līdz šim skrēju kā vāvere ritenī, viss bija jāpaspēj, jāstādā, jāskrien, bet te- sēžu mājās, dienas baigi neatšķiras cita no citas, gribētos papildus darboties, bet diemžēl mana profesija nav apvienojama ar zīdaini vai mājās sēdēšanu, sāku apsvērt kko mācīties pa šo laiku kamēr esmu mājās, bet tā arī neesmu izdomājusi, kas tas varētu būt...

Mans mazais pēdējā laikā pasācis mani izmantot par dzīvo knupi, katru nakti pirmais miegs līdz 00:00/01:00 ir labs, smuki čuč, bet pēc tam mostas katru stundu, grib pupu, pazīž pāris min un guļ tālāk, trakums jau tas, ka ja es nedodu ņurkst tik ilgi kamēr sāk raudāt, bet knupīti neņem nekādu, esmu jau 3 dažādu formu nopirkusi, un izskatās, ka viņam pilnigi slikti paliek, kad es ielieku knupīti mutē :) nezinu kā, lai iemācu pašam tikt galā ar to miedziņu, cerams drīz tas beigsies, jo tas nav izsalkums, kas viņu pamodina...

Nu, es kaut kā savādāk sāktos uz šo visu , komunikācija jau nekur nepazudīs, vienmēr var padarīt ko interesantu :)