Skaya, es nudien neredzu izmisumam pamatu, man toč liekas, ka ārstiem savs % no tiem maisījumiem, goda vārds. Paskatās savā tabulā cik ir standarts ņemties katru mēnesi un tik vālē pēc tā, neņemot vērā ne dzimšanas svaru, ne barošanas veidu un īsti neiedziļinās notiekošajā. Tas pacientu pieplūdums ir tik liels, ka viņām fiziski nav laika iedziļināties, nober savu sakāmo un nākamais, manējo vispār nosauca par „vai tas matainais bērniņš atnāca”, ibio, kartē vārdu nevar paskatīties? Atrodi kādu ar ko pārrunāt jautājumus, kam nav tik mežonīgs noslogojums, kas tam bērnam var veltīt vairāk par 10min. – zīdīšanas konsultante, feldšere, bērnu māsiņa, fizioterapeits… (es izmantoju un, jāsaka, ka mani tas ir paglābis no daudzām kļūdām
Es neesmu ārsts, bet man ir šādas pārdomas. Pirmkārt, tev bebe ir ar diezgan lielu dzimšanas svaru un manas dāmas (augstākminētās) saka, ka lieliem bērniņiem ļoti bieži ir tā, ka viņi vairāk guļ un mazāk ēd, līdz ar to sliktāk ņemas svarā, bet tad kopējā ainā pēc tam izlīdzinās ar visiem pārējiem (kas, piem. piedzimuši standartā vai zem tā). Otrkārt, ir jāskatās uz pašsajūtu, ja bērns čurā, kakā, omulīgs, kā viņa tev ēd? Prasa? Treškārt, pareizi te jau minēja, krūts bērns var arī pa 100g pieņemties, bīstama tendence ir svara zudums. Un vēl, domā, ja bērns badā būtu vai tad’nebļautu?