Gita42
Man arī reizēm sanāk skarbāk kā gribētos :D bet jā, es vienmēr cenšos pateikt, ka tas ir tikai mans viedoklis, mana pieredze...ja kādam noder - super, ja ne, tad ne. Paldies par labiem vārdiem :)
Bet par to pozitīvismu, negatīvajiem komentāriem, izvairīšanos komentēt...nu, ko es no savas puses tikai varu ieteikt - pamazām jāsāk audzēt biezāka āda. Ja kaut kādi muļķīgi komentāri netā var šādi aizskart, tad būs grūti tad, kad par jūsu cukurdupšiem kādreiz kāds pasūdzēsies rotaļu laukumā, dārziņā utt. Tagad tie "sliktie" komentāri ir par pašas uzvedību, bet, kad sūdzas par bērna uzvedību, tas ir vēl trakāk :D
Man pirms kādiem 2/3mēn vajadzēja bērnu vest prom no soft-play, jo redz esot iesitis ar kulaku pa seju citam bērnam. Redzēju to citu bērnu...6gadīgu teļu, kura vietā man vispār būtu bijis kauns sūdzēties, ka 2gadnieks piekāvis :D . Ļoti stipri šaubos, ka bija tā, kā teica tas darbinieks - ne no kā piegāja un iesita. Tas nav manam bērnam raksturīgi. Zinot savu puiku, viņš sev neļauj darīt pāri un jā, ja viņu grib pastumt no kkurienes malā vai kā citādi apbižot, tad var šādi arī iesist. Es to neattaisnoju, tas nav labi, šādi nedrīkst risināt konfliktus un mācu to savam bērnam (lai gan labi vien ir, ka māk sevi aizstāvēt, malacis puika, bet nu skaļi tas viņam netiek teikts :D ), beeet...tā sajūta, kad tu sēdi laukā un redzi kā tavu bērnu pie rociņas izved no spēļu plača un pasaka, ka jāiet prom, jo kaujas. Njaaaa....diiiikti nepatīkama sajūta. Incidents notika bumbiņu baseinā, slikti pārredzama vieta no ārpuses, neredzēju visu savām acīm, necēlu arī kašķi, jo iesitis jau bija, jāmāca par sevi pastāvēt citādāk...nu neko, ar puņķiem un asarām gājām prom.
No janvāra uz dažām stundām dienā sāks iet dārziņā...zinot savu puiku...nu es jau gatavojos biežām runāšanām ar skolotājām :D viņš man savam vecumam ir fiziski ļoti attīstīts, garš, spēcīgs un viņam reizēm vnk netīšām sanāk izdarīt pāri kādam mazākam, vājākam, jo nesaprot līdz galam vēl to spēku, ātrumu, straujumu ar kuru kaut ko dara...un to, ka ne visi ir tādas mazas atspoles kā viņš....un jā, mazākiem dēļ tā nav jācieš. Kad esam kopā un, ja es visu laiku no muguras atgādinu - maziņš bērniņš, uzmanīgi, maziņš, neskrien tik ātri, tad ieklausās, atceras un čp nav, bet tur jau neviens tā ausī nežužinās...ehz...būs grūti, bet te redz vajag to biezo ādu, spēt paturēt vēsu prātu un problēmu risināt, nevis sapsihoties un ne ar vienu vairs nerunāt vai vakarā spilvenā raudāt, jo kāds pateica, ka tu kā vecāks kaut ko nepareizi dari un nemāki audzināt bērnu.