Par to tēvu būšanu es reiz vienu baigo teoriju lasīju - TAS VAIRĀK HUMORAM, NE NOPIETNI DOMĀTS!!!
Dzīvniekiem un cilvēkiem tā esot, ka bērni līdzinoties tēviem, lai tēvi bērnu atzītu par savējo. Nu ķip, ja viņš paskatās un redz, ka līdzīgs viņam, tad jā - savējais un rūpējos par šo (tas jau nekas, ka dzīvnieku pasaulē vispār reti kurš tēviņš par sīčiem rūpējas :D ). Nu un cilvēkiem it kā esot līdzīgi.
Mans puika ir 1:1 tēvs, beeeeet - tie, kas zina kāda es izskatījos zīdaiņa un bērna vecumā, redz puikā arī ļoti daudz ko no manis, es arī redzu. Bet, ja ņem tādu kopskatu, tad jā - maziņa tēta kopija.
Ģimenēs, kur ir vairāki bērni, ļoti forši tās līdzības var novērot. Zinu vairākas ģimenes, kur var vnk sadalīt - šitas mammai, šitas tētim līdzīgs. Mazāk ir tādi, kur nevar saprast, kuram tieši. Ir viena ģimene ar 4 meitiņām. 2 ir 100% mamma, viena 100% tētis, ceturtā vēl pavisam maziņa, neesmu lāga redzējusi, bet šķita, ka būs vēl viena mammas meita.