Nu viņa atpazīst vecvectēvu, viņš ir tete vai deda. Ar to tete mums vsp slikti ir sanācis, jo meita sāka pirmos teikt atā,atā un vecvecmamma kā padzirdēja, tā vislaik tētis, tētis un tā viņa samācijās, ka viņs ir tete un viss. Teicu, jau, ka tā nav pareizi, bet kas ta mani te klausīs...
Ar mamu ir tā, ka ja saraudās, teiksim, kad neeju pakaļ un neņemu rokās, jo pati var atrāpot, tad žēlabaini sauc mamma,mamma, tā ikdienā nav tik bieži, bet atkārtot atkārto.
Un kaķis mums ir mīļākā rotaļļieta. Viņu tad nu ķer pa visu māju, plūkā, glauda un tā viņas abas spēlējās ar kaķeni un to kā ierauga tad ir skaļš brēciens kakis, kaks... kissss :D:D
Nezinu, man mamma teica, ka es sāku pirmos vārdus skaidri izrunāt vēl agrākā vecumā un 8,5 mēnešos jau diezgan stabili pati turējos uz kājām un staigāju bez turēšanās. Arī zobi ātri līda, brālim gan viss notika ar 2-3 mēn nobīdi uz velāku.