Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Robīte - tu ņēmi ģimenes dzemdības, ja? Ne par ko vairs pēc mazā piedzimšanas nebija slimnīcā jāmaksā?

Ja spētu pagriezt laiku atpakaļ, iespējams, būtu vēl nogaidījusi...

Jaa, es arii taa domaaju, bet priecaajos arii par to, ka nevienai sievietei nav skaidri zinaams, kas patiesiibaa notiks peec dzemdiibaam, jo tad cilveece izmirtu... :D Dazhreiz labaak ir nezinaat! :D

Jā, ģimenes dzemdības un nekas nav jāmaksā, ja nu vienīgi vīrs grib ēst slimnīcas ēdienu!

Es zinu, ka man vajag vēl vienu bērnu nākotnē, bet ... tagad liekas, ka nekad, bet gan jau tas pārejoši, ne?

Bet nu, muusdienaas, viss ir pakaartots maksimaalam komfortam, eertiibaam, droshiibai. No vienas puses patiikami, no otras puses - attistaas taas siltmniicas efekts ar psihologjiski vaajiem indiviidiem, kuri pie mazaakaam gruutiibaam iespiigst depresijaa un padodas.

Ja tu domaaji to tieshi par beerniem, tad piekriitu. Pieturos pie uzskata, ka nevajag pilniibaa visu pakaartot beerna iegribaam, bet vajag mekleet to zelta viduscelju, kur sieviete paliek veel jo projaam pati, nevis tikai beerna aukleejamaa mashiina. Nekad nesapratiishu to, kaa var visu laiku ciesties un neiet uz WC tikai taapeec, lai mazais neieraudaatos vai nemazgaaties 3 dienas no vietas un paartikt no banaaniem ar sausinjiem, jo nedriikst mazo no rokaam izlaist aaraa. Arii nesaprotu to, kaapeec daudzas sievietes atsakaas no visiem hobijiem, izklaideem daudzu gadu garumaa, lai tikai beernam vareetu veltiit visu laiku. It kaa taa stunda dienaa nodariitu lielo skaadi.

Robiite, man bija taa, ka man otro arii negribeejaas, bet iekshaa bija taada paarlieciiba, ka nu vajag... Zini, tipa kaa pienaakums - vajag, kaut arii negribaas. Nu tad ar gariem zobiem saaku plaanot... Un notika MA. Kodu sev meelee, un sapratu, ka nevis vajag, bet tieshaam gribu! Un notika otrs MA... Tagad zinu, ka vajag un gribu ljoti, ljoti. Gatava kaa nekad paciest atkal dzemdiibas un neguleetas naktis... Ceru, ka tresho reizi viss beidzot buus! Savaadaak skatos uz savu meitu tagad un domaaju, kaa man tik viegli izdevaas tajaa pirmajaa reizee? Un bez gala priecaajos, ka man ir vismaz vinja, pat ja vairs citu nebuus...

krista, nu par to WC apmekleejumu un visu paareejo, ko tu uzskaitiiji, es arii nesaprotu. Man ar to probleemu nebija. Bet ar briivo laiku un hobijiem gan, jo mus te neviena nav, kam atstaat to beernu kaut uz stundinju, daariznji, pati zini, ir nenormaali daargi Kanaadaa, un kameer mazais ir mazs vinjam vajadziigs kaut kaads rezhiims - eeshana pa cik tur stundaam, miedzinjsh, mainjas dreebes, jaaseko lai nesakarst, lai neatdziest u.t.t. Nekaada atpuuta taapat nesanaak, jo visu laiku jaaknakstaas gar beernu. Visur rati jaastaipa, ne visur ar tiem var izbraukt u.t.t. Nav, nav tas viss viegli, bet nav arii neiespeejami - atkariigs gan no pashiem cilveekiem, gan no vinju finanseem, radiem, dziivesveida un pasha beerna (kapriizs, alergjisks, hiperaktiivs utt).

Es gandriiz ar paarlieciibu varu teikt, ka tev buus ljoti forshs omuliigs veseliigs mazulis un tu buusu laba maate. Nebaidies no gruutnieciibas un taas sekaam - tas viss ir paarejoshi un nav tik traki kaa izklausaas! Galvenais jau ir tas gala rezultaats! ;)

Bet ar briivo laiku un hobijiem gan, jo mus te neviena nav, kam atstaat to beernu kaut uz stundinju, daariznji, pati zini, ir nenormaali daargi Kanaadaa

Vismaz manaa galaa aukliites daudz neprasa. Vispieprasiitaakaas ir tieshi pusaudzes, kuras naak no lielaam gjimeneem. Man pashai saakumaa bija taa diivaini, ka taa uztic beernus pusaudzjiem, bet patiesiibaa vinji te tai lietai pieiet nopietni. Ir speciaalie kursi, kurus iziet plus veel neatliekamaas paliidziibas sertifikaacija.

krista, kameer man beerna nebija, man aukliites likaas ok opcija. Bet kad pati tiku nostaadiita fakta priekshaa - man ir bail atstaat savu beernu pilniigi svesham cilveekam! Vienkaarshi bail!!! Es neuzticos un nevaru sev pilniibaa paarkaapt paari shajaa jautaajumaa... Kaut kad mums bija paziistama viena pusaudze - ukrainiete, ar kuru bija labas attieciibas, vinjai bija mazaakais braalis manas meitas vecumaa. Paaris reizes sarunaajaam, ka vinja pieskatiis muuseejo, bet man taas bija mociibas, jo gribot negribot praataa visu laiku pulseeja doma, ko dara un kas notiek maajaas ar manu beernu. Kad bijaam LV, beernu ar mieriigu sirdi uzticeeju vecaakiem un vispaar nekaadu bazhu nebija, vareeju liidz pusnaktij nozust un maajaas neraadiities un pat praataa nenaaca par kaut ko uztraukties. Bet saprotu, ka svesham cilveekam es nekad nespeeshu uzticeet savu pashu daargaako bez bazhaam... Kaut arii zinu, ka meita ir super mieriigs un paklausiigs beerns, ka nervus vinja aukleem noteikti nebojaatu un neprovoceetu. Bet bail, ka sitiis, bail ka pieljaus kaut kaadu nolaidiibu...
Palaidaam beernu daarzaa un es jau shkjiibi skatiijos, kad savaacu savu meitu dienas beigaas, bet vinja noshmuleeta visa (seja, rokas), apavi otraadi uzvilkti peec pastaigas vai vispaar palikusi aara apavos, un maajaas parrodas ar vilka apetiiti, lai gan daarzinjaa tika barota... Kaut kaa neradaas paarlieciiba, ka par manu beernu pienaaciigi paruupeejaas. Un tad veel vienu dienu peerns bija nokritis beernu laukumaa speeleedamies - puse sejai nodraazta aada no asfalta... Man vinja shitaa nekad nav kritusi!... Meegjinu sevi savaldiit un censhos buut saprotosha, ka beerni ir beerni, vinju grupinjaa ir gana daudz, visam jau neizsekosi, bet nu taapat zheel savu susuru un 1000$ meenesii par taadu servisu...

Cik zinu, tad sievietēm no kalpu kārtas nebija tā nedēļa brīva, lai apkoptos. Namamātes bija nedēļnieces. Kalpu kārtas sieviete jau nākamajā rītā devās uz lauka. Vēderu satina ar lina dvieli. Bērnu satina un ņēma līdzi. Ķeizarus netaisīja. Dzemdēja pirtī. Ja kkas gāja greizi, tā bija lemts. Normāla dzemdības bija no saules lēkta līdz saules lēktam. Ja saule jau rietēja 2.reizi - slikta zīme.

mani arī šausmīgi baidīja, teica ka visas naktis negulēšu, ka bērns visu laiku raudās, ka būsu neizgulējusies un visu laiku neapmierināta utt. un es tieši tagad staigāju pie šiem cilvēkiem ciemos un saku ka es esmu atvaļinajumā, jo jūtos tik labi un atpūtusies, un esmu neizsakami laimīga ka man ir dēliņš :)) un var man visi iepūst, vienīgais ko saku ka man pats grūtākais bija pati grūtniecība, bet dzemdības, atkopšanās un mazā auklēšana - tas viss ir kaifs :))
nu jā tas laikam tāpēc ka man ir ļoti mierīgs mazulis, jau kopš 1,5mēneša guļ visu nakti, aizmieg pats mierīgi savā gultiņā, neņikojas, raud tikai kad kautkas sāp, man apkārt ir daudz draudzeņu un radu, kas vienmēŗ palīdzēs ja būs tada nepieciešamība
es tagad esmu daudz daudz laimīgāka nekā ieprieks, pat nožēloju ka ātrak nesākām ieņemt bērniņu, un es jau tagad gribu otru
meitenes nebaidaties, lai ka tur viss būtu, jūs visas būsies pašas labākās mammas saviem mazuļiem, un nav tur nekas tik traks kā visi baida, un ja arī būs - tas viss ļoti atri aizmirstās, jo laimīgās dienās iet pa prieksu visam ;)

Lollipop, neesmu manījusi kaut kādas histērijas vai paranijas tavos tekstos,arī cāļu mātes sindroms tevi diez vai skars,cik lasīts. Tu būsi laba mamma.

kakje, tas ir tieši tas, ko mums, nedzemdējušajām, gribas dzirdēt :)

Uh! :D
Palasiju Robites komentaarus,juutos gluzi kaa tu:)
Bet nu mierinu sevi,jo taa pat butu jaaiet tam cauri kaut vai divus gadus velaak. Un beebji jau aatri aug :D
Robit- mes esam stipras sievietes un labas maates!:D:))
Sodien man dulls vakars, mazo 2h ieaijaaju,jau nedelu vakaros kaskiigs. Blauj ja lieku gultinaa,tikai rokaas grib.

the_one - tiešām sirsnīgs paldies par tavu komentāru :D Cenšos neļauties panikai, viegli nav gājis, bet negribu ļaut problēmām mani ietekmēt.

Ms._K, mums pa lielam vis sok, bet kaitina dažādi sīkumi, piemēram, šodien vīrs bērnu midzināja stundu ratos - bļāva, negulēja. Ielikām autosēdeklī - atplīsa uz 5h!
Arī pats prot padzīvoties minūtes 30 max (esmu blakus, bet nav rokās, darbojos ar viņu, runāju), grib pa rokām!

Ha, mums šodien palika 7. mēneši. Mazā rāpo, veļas, viss ok.
Nākoš piekdien vizīti lāzerplastikas centrā, skatīsies to hemangiomu. Es jau gribu, lai noņem nost un miers, lai nav jāzīlē, izaugs lielāka vai pazudīs.

Jūs te par pirms gr padomiem un biedēšanu sūdzaties, es to vēl joprojām klausos katru dienu, jo visi taču visu zina labāk.
Piemēram, mamma atbrauc uz māju ciemos un kā likums, mazā tad ļoti labi guļ pusdienlaiku pa 2x, pa kādām 2h. Un tad es dzirdu - redzi, viņa guļ, kā tu nepaspēj to,to un to? Bet ja viņa ir viena ar mani, labi ja pa dienu to h noguļ, pārējo laiku viņai visu laiku vajag uzmanību. Jā, es varu strādāt piemēram, virtuvē, noklāt viņai segas uz grīdas, bet tad ir ik pēc 20 sek jāčeko, lai viņa nenoveļas uz flīzēm, vai nesasit zobiņus ap grīdu, un kā ta var pastrādāt?

Ja tu domaaji to tieshi par beerniem, tad piekriitu. Pieturos pie uzskata, ka nevajag pilniibaa visu pakaartot beerna iegribaam, bet vajag mekleet to zelta viduscelju, kur sieviete paliek veel jo projaam pati, nevis tikai beerna aukleejamaa mashiina. Nekad nesapratiishu to, kaa var visu laiku ciesties un neiet uz WC tikai taapeec, lai mazais neieraudaatos vai nemazgaaties 3 dienas no vietas un paartikt no banaaniem ar sausinjiem, jo nedriikst mazo no rokaam izlaist aaraa. Arii nesaprotu to, kaapeec daudzas sievietes atsakaas no visiem hobijiem, izklaideem daudzu gadu garumaa, lai tikai beernam vareetu veltiit visu laiku. It kaa taa stunda dienaa nodariitu lielo skaadi.

par to dušu un toleti arī es nesaprotu. Ta domājot es neesmu vispār un mazgātos reizi ned, kad atbrauc mamma vai vectēvs un var pasēdēt tās pāris min ar mazo. Kad taisīju krustību galdu vsp bija tā, ka cepu zivi, uzreiz kā mazā iemiga - skrienu uz dušu, trīs min, atpakaļ, lai ēdiens nepiedeg, lai mazo pieskatītu, un tad otrreiz 5 min, lai matus izmagātu. :D Jo reāli nav laika nekam.

mani arī šausmīgi baidīja, teica ka visas naktis negulēšu, ka bērns visu laiku raudās, ka būsu neizgulējusies un visu laiku neapmierināta utt. un es tieši tagad staigāju pie šiem cilvēkiem ciemos un saku ka es esmu atvaļinajumā, jo jūtos tik labi un atpūtusies, un esmu neizsakami laimīga ka man ir dēliņš ) un var man visi iepūst, vienīgais ko saku ka man pats grūtākais bija pati grūtniecība, bet dzemdības, atkopšanās un mazā auklēšana - tas viss ir kaifs )
nu jā tas laikam tāpēc ka man ir ļoti mierīgs mazulis, jau kopš 1,5mēneša guļ visu nakti, aizmieg pats mierīgi savā gultiņā, neņikojas, raud tikai kad kautkas sāp

Pilnīgi liekas, ke es to būtu rakstījusi! Man ir identiski. Sit pieci, kakje! :D

Nu Jūs sabaidījāt meiteni! Mani šitā arī baidīja, vispirms ar grūtniecību , pēc tam ar dzemdībām , asiņu jūru un elles mokām vismaz 12h garumā :D , tad ar negulētām naktīm un mistisko laika trūkumu ....
Bērns nav ne suns ,ne kaķis tas ir tāds pats cilvēks, kā es vai Tu tikai maziņš , un arī bēbim var uznākt vienkārši besis, tāpat kā Tev vai man ....
Es nebiju nekādos kursos un nepuekopju nekādu handlingu un citas štelles, man nav slinga un pat pārtinamās virsmas .
Gultiņa ir pilna ar mantiņām un gulēt var kur un kad gribās. Nav nekāda dzelžaina režīma, viss rit savu gaitu , vienīgā grāmata ko izlasīju ir Putriņgrāmata, un to ne visu :D
Es pilnībā piekrītu Kristai un darbojos līdzīgi, bērns nav mana visuma centrs, bet sastāvdaļa , sava visuma centrs esmu es. :)
Un ne grūtniecība ,ne dzemdībās nav slimības , ja pat es varēju ,jebkura var ;)

Otro bērnu es negribētu , tikai tāpēc , ka negribu ziedot savu augumu , tas ir vienīgais,kas attur ... Manai meitai ir vajadzīga skaista mamma :D

Es nopirku meitai hipp griķu putru, to kuru jauc ar maisījumu , man nav pārliecības ,ka mazais cilvēks var pilnvērtīgi paēst no dārzeņu vai augļu burciņas, ar putru mana sirds būs mierīga :) meitai baigi patīk cilvēku ēdiens :)

mani arī šausmīgi baidīja, teica ka visas naktis negulēšu, ka bērns visu laiku raudās, ka būsu neizgulējusies un visu laiku neapmierināta utt.

Shobrid izdzivoju to laiku, kad visi stasta cik gruti bus utt... Bet es tiesham taja neklausos, tas tak it bebuks... Kads gruti? Labi bus savadak, bet ne jau tik shaaaausmihi gruti ka man staasta....

Labrīt!

Šorīt mani sagaida neliels surprīzs - pa nakti parādījies pirmpiens! Man 32.nedēļa, nav tā kā par ātru? Daudz nav, bet kaut kas sulo no vienas piena kanniņas. Hmm, būs atkal jāgūglējas...:D
Un kā ir ar peldēšanos gr.laikā? Vakar aizšāvām uz jūru, ūdens bija auksts, bet ielīdu pamērcēties. Puncis neprotestēja, bet es sāku domāt, vai tas bija gudri darīts..