sunscreen
Uz lekcijām gāju februārī, dzemdības bija paredzētas marta beigās/aprīļa sākumā.
Gāju uz Māmiņklubu. Man ļoti patika. Pēc lekcijas ar RDZN vecmāti, piegāju pat apjautāties par visādam lietam saistībā ar savu grūtniecību, pastāstīja noderīgu informāciju.
Jau grūtniecības divdesmitajās nedēļās zināju, ka braukšu uz Stradiņiem. Man gan veselības problēmas arīdzan, bet ne tādas, lai es skaitītos problēmgrūtniece pēc viņu noteikumiem :D
Īsais dzemdību stāsts:
Pēc mēbeļu bīdīšanas ( :D ) sāka iet nost ūdeņi, savācu pakas bla bla bla un pēc kādam 3-4 stundām (2:00 naktī) pēc ūdeņu noiešanas biju Strados.
Ap 6:00 rītā sāka mocīt kontrakcijas ik pa kādam 10 min. Jau tad mocījos. Ap kādiem 9:00 bija ik pa kādām 5 minūtēm. Biju gatava pa sienām rāpot :D Atvērums bija tikai kādi 2 vai 3 cm. Medicīnisku indikāciju dēļ iedeva EA. Lieeeeelu EA devu :D Ne vella neko tas man nedeva. Sāpēja ļoti, nekas nevērās vaļā. Tad lika sistēmu. Droši vien, lai paātrinātu procesu. Šādi viss turpinājās līdz kādiem 13:00. Tad vecmāte ar dakteri ilgi kaut ko sprieda. Atkal kaut kādas sistēmas. No kādiem 14:00 man ir pilnīgi pazudusi filma - atceros tikai dažus kadrus. Pēc laikiem spriežot ap kādiem 18:00 bija pilns atvērums, bet piedzemdēt nevarēju. Pirmkārt jau tāpēc, ka bērns nelīda laukā pareizi, otrkārt jau tāpēc, ka biju uz bezsamaņas robežas. Pēdējās stundas neatceros gandrīz nemaz.
Tāda pusizrubījusies pa miglai atceros, ka liek parakstīt dokumentu par ķeizaru, ieģērba mani kaut kādā tērpā un aizveda uz operāciju zāli.
Tad saku murgot un bļaut pa ceļam koridorī (kur sēž grūtnieces ar saviem vīriem :D ) un operāciju zālē, lai visi iet ratā, es pati dzemdēšu. Anesteziologs ielaida vēnā spinālo anestēziju. Labāk nestāstīšu kas notika tajā mirklī, bet kad doki to saprata, tad uzreiz iedeva vispārējo. Fonā tik dzirdu - meitene pārgurusi, viņai arī EA lielā devā nedarbojās. To vēl atceros un tad viss - pamodos palātā. Ķeizars bija 19:00, atjēdzos tik 6:00 no rīta, naktī taisīja gan asins pārliešanu (to pa miglai atceros). Špricēja kaut ko augšstilbā... Murgs, protams. Mazuli rokās dabūju tikai ap 11:00.
Sākumā bija dusma uz dokiem, kāpēc vilcinājās ar ķeizaru, jo vecmāte jau ap 13:00 dienā saprata, ka "nebūs aršana". Bet pēc tam visu saliku pa plauktiem, palasīju vairāk info par to visu un sapratu, ka doki darīja visu kā vajag. Meklēja "vidējo ceļu: un deva man opciju tomēr mēgināt piedzemdēt pašai, bet kontrolēja, lai "nav par vēlu".
Un daktere man super - noķeizaroja labi, rēta gandrīz nav redzama.