Zinu, tas izklausīsies sadistiski, bet vienīgais veids, kā es kontrolēju savu nelabo dūšu (skriešanu pie poda 24/7 4 mēnešu garumā) bija sava veida ikdienas rutīna - pieceļos no rīta, sakoncentrēju domas, ka vēlos pāēst garšīgas brokastis un izvemju pa nakti sakrājušos kuņģa skābi, kas ir iemesls nelabai dūšai (dzeltenais hormons tās sastāvā nešķeļ tik labi barību) visu pirmo dienas daļu. Pa dienu, darbā esot, sūkāju Bārbeli vai kādu citu ledeni un dzēru ūdeni, atnāku no darba -izvemju žulti. Pagulēju 1-2h pirms vakariņām, pēc vakariņām tikpat ilgs miera periods, lai barība sašķeļas ar tīru kuņģa sulu. Un viss. Vēl risinājums ir ēst mazas porcijas bieži, bet tas man nestrādāja. Neēdu ne darbā, ne ārpus mājas, jo pastāvēja liels risks, ka apvemšos turpat uz vietas. Jāēd lēni. Pēc ēšanas - miers. Atslēga ir tajā, ka kuņga hormonālā vide mainās, dzeltenais hormons, kas rodas GR "ietekmē" barības pārstrādes kvalitāti - rodas nelaba dūša, sāk streikot vēders, pat pēc ilga miera perioda, ja uznāk nelaba dūša, var redzēt, ka barība (izvemta) ir tikai apstrādāta nevis pārstrādāta. Man uz nakti palīdzēja cietie piena produkti (ciets siera gabaliņš, piem.), bet vispār ar piena produktiem nevajadzētu aizrauties. Jaukt skābu un sārmainu nav diez ko labi.