Man bērns veikalā uzvedas ļoti labi, niķojas reizēm, ja garlaicīgi paliek vai nevar rindā nostāvēt, ja tiešām gara rinda gadās, pēc šokolādēm un mantām neskrien, reizēm acis iespīdas ieraugot mašīnītes, bet mājās jau ir vairāk kā 30, nedomāju, ka vajag vēl kādu. Vienalga - varam sarunāt, ka aizejam pēc maizes, nekāda brēka netiek celta, pie tam - saldumu došanu kā tādu baigi neatbalstu un šokolādītes viņam netiek pirktas, kādu gabaliņu apēd, ja mājās uz galda stāv. Labāk pērkam viņam auglīšus, ne pārāk saldus cepumiņus un kādu jogurtiņu.
Zinu bērnus, kuri nedaudz pēc gada vecuma jau krituši zemē, ja mamma nepērk kinderolu vai šokolādi, man personīgi tas šķiet nepareizi, ka bērns tiek radināts pie saldumiem un tā, ka obligāti katrā gājienā uz veikalu pērk našķus, it īpaši, ja saniķojas un tas ir veids kā nomierināt. Nezinu, varbūt manam bērnam ir nostrādājis tas, ka mājās vienmēr ir kāds cepums vai auglis un veikalā nekādas histērijas nav jārīko.
Par knupīša griešanu - protams, ka bērns saprot, ka nav kkas riktīgi, bet nesaprot, kas, knupis vairs nav tik ērts zelēšanai, krīt no mutes laukā un bērnam pašam ar laiku ir klikšķis, ka tas knupis nekam neder. Tāpēc jau griež pa mazam, mazam gabaliņam, nevis uzreiz visu. :)
Man bija ļooooooti nelabi, pēc vēdera izskatījās, ka būs meitene, bet piedzima puika (mana intuīcija nostrādāja). :)