Undiya, protams, tev jādomā pašai! :-) Mans lielais puika ir ļoti aktīvs un spītīgs, bērniem bija 1.4, kad piedzima mazais, rudens, dzīvojam piektā stāvā, puikas slikti gulēja - nu grūti. Tad nu biju priecīga par dārziņiespēju! Tāpat domājot, tu vari domāt par savu privilēģiju - ka jebkurā laikā vari paņemt brīvdienas, ja slinkums/negribās vest/apslimis. Būs zelta vidusceļš - gan sabiedrībā un režīmā, kad pietiekoši daudz laika arī mājās ar mammu! :-)
XZY, Gangsters, protams, ka samācās, Tāpat kā samācās viens no otra labo, tāpat arī slikto... Mājās bērns ir viens pats (nu māsa/brāļi), mamma viņu saprot/izdabā/iedod/padod/nopērk, bet dārziņā viņš ir viens no vismaz 12, un viņam ir jācīnās par rotaļlietām, par savu taisnību, jāaizstāvas. Lielākās grupās tas bieži vien ir kāds lamuvārds... Bet, pirmkārt, jau tas no ģimenes, otrkārt, no bērnudārza. Bet man jau liekas, ka tas viss ir normāli un pieder pie lietas, turklāt, tas viss ir pārejoši! ;-)
Salomē, pa lielam jau taisnība ir... bet nu bērns jau mācās visos proces, ne tikai nodarbībās... Tas pats pudienlaiks - dežurdarbs - lai palīdzētu, vispirms jānomazgā rokas, jāuzvelk priekšauts un cepure un tikai tad var doties ar auklīti pēc ēdiena... visa galda kultūra - saklāšana, kā jāsēž, kā jāēd, kā jāmazgā zobi - tā jau arīdzan ir visa mācīšanās, zināšanu nostiprināšana...