Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Daydreamer, izklausās traki , piekritīšu Annei. Es neko speciāli neesmu spiedusi viņai darīt, vispār esmu tālu no perfektà vecàka :D , vnk viņai tā viegli viss nāk :)
Kas Tu esi iekš IG?:)

Nu tāpēc es sāku satraukties, jo redzu, ka citi sīči tādi gudri un attapīgi, a mana mazā tikai pāris vārdus māk pateikt un māk parādīt dažas ķermeņa daļas vai norādīt mājās uz priekšmetiem un mantām, ja es prasu kur ir tas vai tas, bet vārdā tos nesauc. Tas arī viss! Līdzīgi kā Norah dēls, nevar uz vietas nosēdēt un baigi sakoncentrēties, ja es mēģinu ko stāstīt, rādīt un grāmatā bakstīt saucot visu vārdos :D Viņa visu laiku nēsājas pa māju kā negudra :D
khkh, man ir divi instagram konti - viens privātais, kur lieku par sevi visu un viens nosacīti "darba", kuru izmantoju saviem hobijiem. Piesekoju Tev otro :D Ja interesē, varu pm nosūtīt kā sauc :D

Mans puika pilnīgi tāds pats kā Norah puika. Arì nesēž un neklausās, neinteresē viņam, visu laiku ir kustībā un darbībā. Tādi daudzrunātāji, kā khkh meita man liekas fantastika :D manējam 1.7g un māk teikt-mamma, tētis, ārā, kaķis, suns, nesen iemacījās teikt kaka un arì saprot, ka tiešām ir kaka( man tas šķiet mega sasniegums), zin ka pulkstenis saka tik tak, māk parādīt kur acs, mute, deguns, māk pateikt kā saka suns un kaķis. Visi parējie dzīvnieki arī ir suņi, retu reizi atšķir govi :D bet kopumā māk parādīt visu ko viņš grib, ved aiz rokas un rāda. Zin kur ir veikals, kad iegriežamies mājas ceļā jau zin, ka būs kaķis un saka- ņauu, zin ka braucot uz laukiem būs suns, saka - vau, vau. Utt.
Es ar nekādu baigo macīšanu nenodarbojos, jo neredzu iespēju kaut ko iemācīt tādam dīdeklim, apgūst visu pats. Protams, darbojos jau ar viņu cik iespējams, bet viņam pārsvarā savas darìšanas :D

Man ir slikta atmiņa uz to, kādā vecumā un ko mans bērns sāka darīt. Zinu, ka ilgi nemācēja daudzas lietas, arī nerunāja īpaši daudz (lasīju, ko runā Luīze bērns, un man tā likās fantastika). Bet kaut kādā brīdī maisam gals bija vaļā un aizgāja viss.
Nekādas speciālas nodarbības no manas puses nekad nav bijušas, jo daudz ko dara dārziņā (no 1g4m). Mājās ir "brīvais režīms" - mašīnītes, multenes, bumbas spārdīšana, kluči utt.
Pirms pāris dienām žēlojos, ka šogad pašvaldības b/d droši vien netiks, un še tev - saņēmām uzaicinājumu!!! (l)

Nu ar zveriem problemu nav, pat pasaka kaa saka titars un zakis. Vienmer reklamas vai attelos atradis govis. Varbut labak veiktos tiesi ar runasanu, ja butu viena valoda. Bet mums tris. Un es spitigi runaju ar vinu latviski, bet vins redz tikai mani kas taa runa, un vispar latviesu valoda sasoditi gruta. Protams, ka berns vieglak izrunas zirgu turku valoda, kas ir AT nevis ZIRGS. Bet latviesu valodu gribu, lai saprot, par runasanu nezinu kaa veiksies. Vispar patik, kad varu iedot kadam pieskati vinu vai vins satiekas ar berniem. Jo tad var iemacities ko vairak, ir dazadiba, ne tikai taa mate, kas maca visu laiku. Tikai citi berni agresivi un viniem ir tas MANS MANS periods, ka manejais stav apstulbis un ir bijis, ka sak palikt dusmigs. Bet vismaz paslaik vins nav tads, kas kaujas vai koz.

Mana krāsas iemācījās tik neilgu laiku pirms lasīt, tas ir pirms 5 gadu vecumu. Manējai tās krāsas pilnīgi neinteresēja un varēju mācīt, cik gribu. Runāt arī sāka vēlu, pēc 2g. vecuma.

Dāmas,
lūzu palīdzam bakalaura tapšanā
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScbVhMp79vkEjDt9FaVLB3AEI2FSDCUu9VMB5i6U7gytELtfQ/viewform?c=0&w=1
lūdzu aizpildām!

Es savējo neskoloju! Reizēm par to aizdomājos, saskumstu un mēģinu kaut ko viņam pamācīt, bet tas viss kaut kā kaķim zem astes un man arī rokas nolaižas. Viņam neinteresē ko es viņam rādu, stāstu. Ja dzīvnieku grāmatiņas patīk šķirstīt un skatīties, tad nezinu kā varētu viņa uzmanību noturēt pie kādas ciparu grāmatas. Viņam ļoti patīk puzles grāmatiņa ar dzīvnieciņiem, nopirku tādu pašu ar mašīnītēm, bet par to viņš nav tādā sajūsmā kaut dzīvē viņš nevar mašīnai paiet garām un neko vairāk par tikšanu pie stūres viņam nevajag!
Dzīvnieku skaņas vēljoprojām nav apguvis. Viss ir kaķs un vauva.. nu, vēl rūc kā lācis. Tās runājošās grāmatiņas viņš vienkārši kā DJ`s spaida, krata galvu un tik dod vaļā pa pogām.
Savā valodā viņš daudz vervelē un ik pa laikam arī pienāk pie manis kaut ko pateikt. Kad pajautāju "ko tu teici", tad viņš atbild tieši tāpat kā iepriekš un arvien dusmīgāku un dusmīgāku sejas izteiksmi. Pēc tā spriežot šķiet, ka viņš domā, ka visi viņu saprot!

nevar uz vietas nosēdēt un baigi sakoncentrēties, ja es mēģinu ko stāstīt, rādīt un grāmatā bakstīt saucot visu vārdos Viņa visu laiku nēsājas pa māju kā negudra

Manējais var nosēdēt un nenēsājas, bet, ja sāku stāstīt kā saka jēriņš, tad viņš šķir atpakaļ un meklē kur ir kaķis un priecīgs saka "kaķs,kaķs"! Tāda sajūta, ka viņam pilnībā pietiek ar to, ko viņš zin un netaisās piebāzt pilnu galvu ar vēl kaut kādiem dzīvnieku nosaukumiem.
Tā jau visā visumā viņš man neliekas stulbāks par citiem viņa vecuma bērniem. Man ar viņu atkrīt citas problēmas - neko nebāž mutē, nekur nelien (lien, bet tur, kur zin, ka var smuki uzkāpt un nokāpt pats), ja redz kūpošu krūzi vai to, ka esmu atvērusi cepeškrāsni stāv un saka, ka karsts (kāāāā ), nesit citus bērnus un dzīvniekus. :D Vēl viņš zin, ka omei somiņā ir mašīnas atslēgas vai telefons un vienmēr somiņu pārbauda pirmo, opā tikai pēc tam. Zin, ka ledusskapī stāv kaut kas garšīgs, liek atvērt durvis un tad pats skatās vai nav kāds jogurts/sieriņš aizķēries. Protams prot parādīt ar roku uz visu ko viņš grib, ved mani uz virtuvi taisīt padzerties ar savu pudeli rokās, ved mani vakarā uz vannasistabu. Kad pasaku, ka iesim čučēt, tad sameklē savu lāci un iet kāpt gultiņā. Nu, principā viņš arī šo to zin. Nav tā, ka dzīvo tikai savā pasaulē un neko nesaprot. Tā es sevi mierinu.. ar domu, ka katrs attīstas pa savam. Cits ātrāk sāk runāt, cits kaut ko citu ne tik pamanāmu attīsta vēl pirms runāšanas.
Ā, un manējam arī traki patīk dejot. Viņa šā brīža favorītdziesma - Грибы, Тает Лёд .. kad tā beidz skanēt, tad nāk knaibīt man ciskas un īdēt, lai uzlieku vēlreiz. Tā kādas 4-5x viņš var likt man atkārtot, kamēr piekūst no bizošanas apkārt. :D
khkh, nebrīnos! Es pat aizmirstu kāpēc es uz veikalu aizbraucu. Iegāju, neatcerējos ko es tur gribēju un tā arī izgāju. Un labākais, ka vēljoprojām nezinu! Tāpēc, lai Jansone un S*, un citas man piedod, kaut gan S* jau šad tad te ierakstās! :D
Norah, malacis, ka māci puikam latviešu valodu! 100% agri vai vēlu runās arī latviski! :)

Čau! :) Es vispār tikai dažas meitenes atceros no sava laika. :D Es arī gribu iemācīt vasarā iet uz poda. Jau iepirku kaudzi ar bikšelēm. :) Mana meita savā ziņā līdzīga khkh meitai, bet nu skaitīt prot tikai līdz 3 un latviski. :D Ļoti aktīva, daudz runā un baigā gudriniece. Pati sevi bieži sauc par vandāli un jau kopš rudens ir iedomājusies, ka viņai ir divi, nevis viens gads. :D

Manai meitenei ir 1g2m, ir riktīga aktīviste. Mana ir vairāk uz runāšanu kā uz darbībām, es domāju tā, ka klučus vēl neliek un visādus citādus montesori variantus ar ne, bet vardu krājums ir diezgan, un mācās atkārtot ko vecāki saka. Atpazīst dabā suni, kaķi, putnus.
Nekādus baigos skandālus mums mājās netaisa, vienīgi nepacietīga kļūst kad grib ēst :-D.
Zobi ar pagaidām nākuši bez lielām grūtībām, bet viss vēl priekšā, jo tie ir maz :-D
Baudu pavasari, priecājos, laiks gan paskrējis nemanot :-O

Mana sīkā gan skandalē uz nebēdu - līdz ko kaut kas nesanāk vai kaut ko neļauj tā pinkšķis pa gaisu :D Maa jau reizēm tik ļoti jāsmejas, ka nevaru apvaldīties :D
Te aizsākās runa par bērna agresiju. Mana sīkā ir uzstājīga, droša un draudzīga. Spēļu laukumā iet ar visiem tusēt, spēlēties, jo īpaši ar pāris gadus vecākiem bērniem. Bet pāri nevienam nekad nav darījusi, reizēm grib apkamties ar kādu mazo tik :D Bet mums te ir viens puika no blakus mājas, kam varētu būt +/- 2 gadi, kas, khm, ir visai negants. Viņš jau vairākkārt ir manai meitai drēbes raustījis, smiltis uz galvas licis. Mana mazā 2x riktīgi saraudājās dēļ viņa. Es līdz šim viņam neko neesmu aizrādījusi, jo blakus vienmēr ir mamma un man jau šķiet, ka viņai pašai savs sīkais jāmāca, ne man. Esmu redzējusi, ka arī citiem mazajiem viņš mēdz "uzbrukt". Tā mamma diez ko neiespringst, tikai pasaka - tā nav labi, nu iesim, iesim tālāk. Kā jūs rīkotos? Aizrādītu mazajam vai mammai? Jeb neliktos zinis un lai paši tiek galā? Es jau reizēm kā ieraugu pa gabalu viņu, tā eju ar meitu citā virzienā :D Kašķi diez ko negribas meklēt, jo vienā smilšu kastē jau vien nāksies tikties.

daydreamer, es pēc savas meitas spriežu, ka sīcis droši vien grib pievērst uzmanību, bet nesaprot, ka dara ko sliktu. Manējā, kad ļoti grib pievērst uzmanību parauj aiz drēbēm. Vai aiz vaiga :D Bet tas ir nevis tāpēc, ka viņa ir agresīva, bet tāpēc, ka nesaprot savu spēku un nesaprot, ka citiem sāp. Es jau mācu, mācu un mācu, un vienmēr skatos pakaļ, jo "pai pai" mēdz pārvērsties grābienā aiz vaiga. Stāstu, ka nedrīkst un sāp, bet dažreiz man bail, ka viņa būs tā, kas dārziņā citiem kniebj un kož un nevis tāpēc, ka es izlaižu vai neaudzinu. (t)

Sveikas! (l)
Ui cik sen gan te nav būts un patīkami redzēt vēl tās pašas zināmās mammas un palasīt kā iet :-)
Es vēl pirms kāda laika biju iegājusi palasīt grūtnieču beztēmas pirmās lappuses un iekritu nostaļģijā kā viss sākās un nu jau mans bez 5min divgadnieks pats dzīvojās ar omi, mācās runāt , ēst un iet uz podiņa (l)
Es pati jau mēnesi esmu darbā, mums arī pazvanija un uzaicināja ar septembri uz dārziņu, tagad nožēloju, ka tā uzreiz atgriezos, labāk būtu ar mazo nodzīvojusies vasaru un aizlaidusi dārziņā, bet nu nekas naudiņa jau nevienam nav lieka un ar omi normāli dzīvojas :-D
Es neko nemācu, nesalīdzinu arī ar citiem, jo ir lietas , kuras manam padodas labāk neka citiem vienaužiem un otrādāk. Un arī savā ziņā paļaujos uz to , ka ļoti daudz apgūs dārziņā :-D
Undiya vismīļākie sveicieni!!!(l)
Es arī gribētu pievienoties bariņam, kuras jau otru gaida, bet pagaidām nevaram saņemties tik drosmīgam solim :-D

Es mācīt nemācu šī vārda klasiskajā izpratnē. Neesmu arī lasījusi, ka tas bērnam kaut ko daudz dotu - iemācīties skaitīt (neizprotot, kas skaitļi vispār ir), iemācīties kādu dzejoli u.tml. tāpēc neiespringstu.
Mazākā (1,5g) ļoti daudz ko mācās no vecākās, es vispār bieži jūtos lieka. :-D
Es esmu par to, ka videi jābūt attīstošai, interesantai, bērna interesēs balstītai... un vecāki ir blakus, lai palīdzētu / atbalstītu nevis sēdētu un mācītu alfabētu. :-)

Anne Shirley, paldies par viedokli. Tagad zināšu kāda ir situācija "otrā pusē".
Es tā kā reizēm aizdomājos par otru mazo. Jo kaut kad jau gribēsies vēl otru. Un man jau nav vairs tas vecums kad baigi varētu visu stiept garumā. Bet no otras puses, es nezinu vai reāli būtu gatava. Apbrīnoju mammas, kam otrais visai drīz pēc pirmā ir apzināts lēmums. Bet tas arī no mazā atkarīgs, protams. Pagaidām man jau ir tā, ka reizēm nevaru sagaidīt dienas noslēgumu, kad mazā dosies gulēt, jo ir mani novedusi ar savu čīkstēšanu un niķošanos pus dienas garumā :) Un iedomājoties, ka man tagad 2 tādi - uzmanību prasoši reizē, oi. Nervu zāles garantētas :D Visu cieņu vairāku mazu bērnu mammām! (l) Es ceru, ka tuvāko 3 gadu laikā arī es būšu nobriedusi otram mazulim, jo gribētos, lai meitai ir brālis vai māsa. Pati nevarētu iedomāties kā tas ir būt vienīgajam bērnam.

Speciāli iespringt un mācīt es ar uzskatu ka nevajag, tomēr kad jūti ja bērns saprot un interesē viss tas, tad jāmāca.
Tas pats pods, bieži vien ir spiediens, ka tavs vēl nečurā podā, bet ja nesaprot, kā lai piespiež? Un ja sāk niķoties ka stum uz poda, vai pareizi ko uzspiest? Ja redzu ka interesē, lieku uz poda un stāstu, zin ka cisa jātaisa un citreiz klusībā ar pampi aiziet, apsēžas uz podu un kakā. Tātad neizslēdzu ka klikšķis notiks diezgan organiski.

Čau! :)
Iegriežos te reti, bet liels prieks lasīt par katru mammu un viņas mazo. Nebeidzu arī brīnīties, cik gan ātri laiks skrien :)
Jūs te par prasmju apgūšanu runājat. Es savai meitai neko diži speciāli nemācu. Drīzāk jāsaka, ka cenšos pasniegt idejas un, kas meitu ieinteresē, to atbalstu. Pati neuzbāžos, bet ļauju viņai vērsties pie manis. Tā viņai ir daudz interesantāk.
Meitai tikko palika 4 gadi. Ļoti labi saprot 3 valodas, komunicē arī, ne vienmēr gan gramatiski pareizi, bet runās viņu sapratīs. Esmu gan novērojusi, ka meitai piemīt tā pati problēma, kas man bērnībā t.i. domā ātrak kā spēj pateikt. Tas bieži vien traucē viņai gramatiski secīgi izteikties. Valodas prot arī atšķirt. Pie manis vēršas latviešu valodā, pie tēta- vācu, kad savstarpēji runājam angliski, bērns arvien biežāk arī mūsu sarunās iespraucas angliski. Dārziņā šobrīd apgūst vēl arī 4.valodu, kuru ir sākusi saprast, bet aprobežojas vien ar vieglām frāzēm.
Dzīvniekus zin kopš gada vecuma ( prata pateikt, ko katrs dzīvnieciņš saka). Krāsas latviski iemācījās vēl pirms 2 gadu vecuma. Formas iemācījās pēc 2 gadu vecuma.
Jau kadu laiku viņai loti interesē cipari. Viss ledusskapis nokrāmēts ar magnētiem. Kamēr es pa virtuvi šiverējos , viņa nāca ar magnētiem un prasīja , kas ir kas. Ar interesi klausijās, kā dažadās valodās sauc ciparus. Tagad rezultatā skaita krievu, franču un spāņu valodā bez aizķeršanās līdz 10. Angļu valodā un latviešu valodā ar nelielu aizķeršanos līdz 20. Vācu valodā mierīgi lidz 40. Tagad prasa vēl kādā valodā līdz 10 mācīties. Tad nu tagad piestrādājam pie hindi. :)
Zin 2/3 no alfabēta bez aizķeršanās. Par pārējiem burtiem reizēm atceras, reizēm aizmirstas un sajūk. Te atkal mums tie magnēti baigi palīdzēja. Kad viņai uznāk luste, nāk un prasa. Savu vārdu ir iemācījusies rakstīt, reizēm gan aizmirst, no kuras uz kuru pusi ir jāraksta un sanāk arābu stilā - no labās uz kreiso pusi :D
Vispār esmu pārākajā sajūsmā vērot bērnu attīstību, jo nebeidzu fascinēties, cik īsā laika periodā bērni iemācās tik daudz. :)

Favel, Jūs jau var apsveikt ar māsiņu vai vēl gaidāt??(l)

Apsveicu ar pagājušajiem svētkiem visas ;-)
Sen nav sanācis palasīt, jo vai nu slinkums, vai nav laika, vai mans telefons no meitas puses ir konfiscēts :D
Es aizvien biežāk skatos un domāju - pa kuru laiku tik liela jau :D Vienreiz mums bija ''nopietna'' saruna par to, ka meita nevar augt tik ātri, citādi es palikšu veca, uz ko es saņēmu atbildi - nē un mēles rādīšanu.
Runājot par mācīšanu - neko baigi nemācu, īpaši neiespringstu, jo ne man pacietība, ne viņai vēlēšanās. Visi dzīvnieki ir kaķis un vau vau, neviens cits dzīvnieks neinteresē. Tā kā Undiyai dēls - lai ko es neteiktu, šķirsta tikai atpakaļ un meklē kaķus un suņus :D Bet mūzika - stundām varētu dejot. Mūzikas kanāls visu dienu skan, jo kundze neļauj pārslēgt. Ja pārslēdz, pat ja viņa dara ko citu un nepievērš uzmanību mūzikai, tā uzreiz ir skriešana, kliedziens, pirksta rādīšana uz tv un tirināšanāš, kas nozīmē, ka jāslēdz atpakaļ. Vispār viņa man baigā komandiere. Ja kaut kas nav pa prātam, tā ir kliegšana. Zinu, ka slikti daru, bet bieži vien izdabāju, lai tikai būtu klusums, bet tētis mums tā nedara, un tad nu vakaros iet lieli koncerti vaļā, jo divi skorpioni viens pret otru kliedz :D
Tagad galvenais ir poda mācīšana vasarā, jo izrādās, ka meita i ēst, i dzert no krūzes māk pati, lai gan neviens nav mācījis. Varbūt uz poda arī pati aizies :D

Es kā vairums, nesēžu ar savu jaunkundzi pie skaitļu un burtu kalna, mēģinot ieskaidrot, kas ir 5 un ar ko atšķiras A no B. Visam savs laiks. Esmu priecīga, ka savā vecumā zina to, ko zina, man tas šķiet daudz. Nevajadzētu droši vien arī uztvert to mācīšanu tā, ka mammas mēģina iezubrīt tam viengadniekam alfabētu vai skaitīšanu. Mācīt jau var arī daudz elementārākas lietas, piemēram, tos pašus dzīvniekus vai savu, tēta, mammas vārdu izrunāt utt. Nezinu, man šķiet, ka mana meita jau ir liela meitene savos 1,8 gados un katru dienu redzu, kā viņa progresē, apgūst jaunas lietas. Es nepiespiežu viņu ne uz ko, bet nu, piemēram, ja bērns gandrīz 2 gados ir kā bēbītis, kurš neko nesaprot, nezina nevienu pašu vārdiņu, nesaprot, kas vispār ir karote un kas ar to būtu kaut vai teorētiski jādara un tml., tad varbūt vecāki tomēr par maz pievērš uzmanību viņam un būtu vairāk jānodarbojas ar to bērnu, nevis jāatstāj pilnīgā pašplūsmā visi procesi. Galvenais - nevajag aiziet galējībās, manuprāt. Ne par daudz, ne par maz. :)