Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

roniitis, manai 1.3 un ir tas pats. Es lielākoties ignorēju, par sišanu saņemu stingri rokas un saku, ka nedrīkst sist. Ja kaut ko ļoti pieprasa, tad nedodu, lai saprot, ka nevar kāpt uz galvas. Nu, piemēram, uz galda stāv kompis, sīkā uzrāpjas uz krēsla un pieprasa, lai uzliek dziesmiņas un spiedz utt. Tad parasti novirzu uzmanību ar kaut ko citu vai vienkārši ļauju, lai izspiedzas.

roniitis, es uzskatu, ka audzināt bērnu un ar to runāt vienkāršākā valodā nevar būt par agru, bet var būt daudz par vēlu gan. Katram vecumam ir jaadaptē valodas sarežģītība. Tas prasa daudz pacietības un konsekventuma. Nevar tā- vienreiz pateici, citu reizi noignorē . Bērns iziet tam posmam, kad mācās labo un slikto kā arī robežu izprašanu. Tas ir normāli un atkārtosies vēl ik pa laikam tikai pa citām tēmām. Nevajag savu bērnu inteliģenci novērtēt par zemu!

Taa mana peka ir gudrs mazulis,nekad nav bijushas probleemas.Vienmeer vareejaam visu sarunaat. Bet tagad taa psihoshana un sishana mani paarsteidza nesagatvotu,jo vinja nekad taa nebija uzvedusies.Un citreiz ir kaa pavisam cits beerninjsh,bet nu laikam jaapaardziivo tas periods.:-)

Neons, kā tu citādi kop mazajam krāniņu? Ar kādām ziepēm mazgā, kā vanno? Jo mums bija tā, ka mazais ļoti intensīvi tur knibinājās, kad bija sausa āda (vislabāk to varēja redzēt sēkliniekiem) un piemēram pumpas no jaunas pārtikas. Nomainījām ziepes, sākām liet vannā eļļu, un āda vairs nav tik sausa, līdz ar to mazāk plosa krāniņu.

Es savējam krāniņu nekā īpaši neaiztieku. Retu reizi, vannā ļoti nedaudz pavelku to ādiņu, bet neko sliktu tur neesmu ievērojusi. Tagad zināšu, ka biežāk jāpievērš uzmanība tam.
roniitis, manējais arī pēkšņi, no zila gaisa vienā dienā nokrita veikalā uz zemes, jo neļāvu iet aiz letes. Pacēlu rokās, šis dusmīgs sit man pa seju, plēš matus. Atdevu ratus un sarakstu tētim un pati izgāju ārā no veikala, lai nomierinās. Pati biju vieglā šoka stāvoklī, jo pat mājās tā nebija darījis.
Tad vēl ik pa laikam nāca man uzšaut gadījumos, ja pats kaut kur sasitās, kaķis viņam uzšņācis, kādai mantai netiek pakaļ.. nu, par tādiem sīkumiem, kur es pat klāt neesmu stāvējusi. Es jau no malas vēroju ko viņš dara un zinu kas pa problēmām, bet viņš kaut kā uz manis gribēja to savu neražu izlikt - laikam domāja, ka neredzēju viņa neveiksmi.
Es teicu fuuu, ņēmu viņam rokas nost un liku gar sāniem. Teicu, ka viņš ir mīļš puisītis un tad viņš arī uzreiz rāpās man klēpī un glaudīja sakot, ka es mmmm(mīļa).
Tagad jau kādu laiciņu nav tā darījis, bet tas tā pakāpeniski pārgāja.. aptuveni 2-3 nedēļu laikā.
Manējais paldies Dievam nekož, nekniebj un nespiedz. Kādu 1-2 nedēļas pakrita gar zemi, kad neļāvu kaut ko darīt, vai atņēmu kaut ko, bet tas arī pakāpeniski pārgāja un tagad tā dara ļoti, ļoti reti. Ja, nu, vienīgi tad, kad pārguris un pats par sevi jau bērns izbesījies.. tad arī ļauj vaļu emocijām un pa zemi vārtīšanās priekiem. Es parasti atļāvu pavārtīties, bet neignorēju. Pietupos kaut kur netālu(lai nevar mani ar roku aizskart) un teicu "puisīt, celies", "iesim spēlēties", "beidz niķoties".. pilnīgi mierīgā tonī. Ja psihoja vēl vairāk, tad nerunāju, tik ik pa laikam galvu noglaudīju.. tad jau, kad redzēju, ka pašam vairs nav spēka - piecēlu, samīļoju, pateicu, ka mīļš, tad viņš arī mani parasti samīļo pretī un dzīvojām tālāk.
Es tā īpaši uzreiz necenšos nest kaut kādas superlietas, telefonus utt, jo man liekas, ka tad tas varētu arī nekad nepāriet. Manā gadījumā - viņš nedabū neko, tik to, ka ir izprotestējis, pats noguris un beigās samīļots par to, ka izbeidza.:-D

Roniits
Es ar tādu problēmu cīnos jau kādus 4mēnešus. Kopš sāka staigāt, meita palikusi tāda pati. Kož, sit, kliedz, met, krīt gar zemi, ārdās, dusmojas utt, ik reizi kā kaut kas nav pa prātam, vai nesanāk kaut ko izdarīt. Es jau iepriekš kaut kad te prasīju, ko darīt, bet neviens no ieteikumiem nepalīdz. Viņai pilnīgi vienalga. Pēdējais jaunums, bija histērija veikalā, jo neļāvu traukus no plauktiem noraut. :-/ man šķiet, ka lai kā es censtos un ko tik nemēģinātu, viņas uzvedība paliek aizvien trakāka. Vienu brīdi nāk mīļoties, bet pēc sekundes var iesist pa seju un aizskriet smiedamās. :'-(

Teddy, tev meita tada visu laiku? Un aktiva ari visu laiku? Mans jaa ir aktivs un ari gadas, ka var iekniebt vai iesist, bet tas nav biezi..tas it, kad nav izgulejies vai ir noguris. Un tajas dienas, kad vins nocikst un nopsiho, tad priecajos,kad vins aiziet diendusa vai iet vakara gulet. Jo tad ir miers- man :-D

Norah
principā jā. Kad ir nogurusi un čīkstīga, bet atsakās iet gulēt, tad vispār gribās pakārties :D
Tā jau spēlējas gan viena, gan kopā ar mani, nāk mīļojas, dod bučas, pļāpā utt. Vienīgie brīži, kad viņa ir mierīga, ir kad skatās multenes vai guļ. Pārējais laiks ir visu laiku kustībā ( skriešanā, lekšanā, līšanā ) un no tā arī rodas kašķi, kliegšana, sišana, jo kaut kas netiek ļauts.

Sāku domāt par ratu otro daļu, gribu citus, kur Rīgā ir veikali ar pastaigu ratiem? Normāla izvēle utt? Izņemot tā Tālava..
Vispār man konkrēri interesē Recaro, vai ir kāds veikals kur varētu būt uz vietas? Varētu jau sūtīt internetā, bet gribas no sākuma arī dzīvē redzet...

Annie- jā, tiešām kristietis. Es pati biju nedaudz pārsteigta (nosacīti, jo viņam pašam tas protams ir veikts), kad šis jautājums pacēlās, bet viņs man rādīja tekstos vietas, kur tas ir pieminēts šķiet gan 10 dienu laikā ? (nemācēšu gan pateikt kuras, jo pati pat īsti lasījusi Bībeli neesmu, tādās lietās neorientējos praktiski nemaz). Vairāk gan labāk par to nerunāšu, jo nu Latvijā šo tradīciju protams uztver par barbarismu un nosodāmu- izsaukšu te uguni uz sevi

nairalele, nekad nebiju dzirdējui, ka kristieši kaut ko tāduatbalsta un praktizē. Interesanti!

Teddy, es ceru,ka tev ir kads,kas palidz, vai ari tev ir loooti stipra nervu sistema. Mans vismaz pirms gulesanas dazreiz pats panem pudeli(protams cikstedams) un iet uz istabu. Tagad jau ir reti, kad ar skandaliem iet gulet. Kad nevar nolikt gulet, tad vienkarsi meginu nomierinaties, lauju vinam pakakat- jaa tas biezi ir iemesls, kapec nevar nolikt gulet.

Jums tiešām šķiet normāli kropļot savu bērnu dēļ kaut kādām idiotiskām tradīcijām? Ok, ja dzīvojat tuksnesī un ir problēmas ar personīgo higēnu tas ir kas cits. Bet pakļaut savu bērnu kam tādam, bez reālas medicīniskas nepieciešamības, ir vnk tumsonība. Pilnīgi sašokējos... (t)

Vispār bērniem man šķiet viss mainās ar periodiem un tad, kad jau šķiet, ka ir kaut kāds ritms un sāk sanākt viss apgriežas kājām gaisā un nekas nesanāk.
Līdz kādiem diviem gadiem vaktēju vakaros, kad mazais sāka parādīt miegainuma pazīmes un tad uzreiz liku gulēt. Ja nogaidīju par ilgu bija raudāšanas. No kādu divu gadu vecuma atkal otrādi, ja mēğināšu likt gulēt kad ir miegains, būs kašķi. Ja pagaidīšu līdz pats jau uz kājām šūpojoties sākt migt ciet- aizies mierīgi pats uz gultiņu bez raudāšanām.

Norah
Nosacīti. Vīrs darba dienās strādā, vakaros tik pieslēdzas. Nervu sistēma man jau norūdījusies, lai gan citrreiz sanāk uzpsrāgt, kad viss ir sakāpis un visu dienu nekas nav labi :'-( tā nu mēs te divas sievietes ņemamies visu dienu - strīdamies, mīļojamies un tā uz riņķi vien, jo meita tiešām strīdās, žestikulē un lamājas man pretī. :D

Mums ar meitu tapat! :D Domaju, mes vienigas Drama Queens, kad vienu bridi molojas, otru bridi lamajas.
meitenes, kad jus pirmo reizi aizgajat ar bernu uz kino? Cik gados? :-)

Kucinja

Uz kino pirmo reizi vedu laikam 2,5 vai pat 3 gados.

Kucinja, meitai bija 2,5 gadi, kad pirmo reizi aizvedu uz kino.

Cosmo mammuči, neesat domājušas, ka varbīt jāuzrīko kāds cosmo mammuču-bērneļu rotaļlaiks? :)

Favel, es izmantoju Philips avent elektrisko, esmu ļoti apmierināta, padārgs, bet tā kā dodu tikai atslauktu pieniņu, tad ar manuālo nemaz nemēģināju :) Bet ja vajag tik reru reizi, tad gan jau var iztikt arī ar manuālo :)