Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Callmetwisted
Ja spļauj ārā, tātad negrib ēst. Bērns badā sevi neatstās.
Kad sāku piebarot, arī nezināju, cik daudz gribēs,tāpēc pudeli taisīju apmēram pusi no parastās. Atkarìbā no tā, cik ēda piebarojumu, tad mēdza gan apēst un vēl prasīt, gan bieži arī tikai paknakstìjās un tikai nedaudz padzēra.
Īpaši neuzbāzos.

Nu manai mazajai vispaar neinteresee tv un multenes.Katru dienu tv straadaa,bet vinja labi ja minuuti paskataas un viss.Es nesaprotu taas maaminjas,kas saviem mazuliem daudz ko nelauj.Vinjiem tak viss ir intersanti,biezhi vien atliek vienu reizi iedod pameeginaat un mazais nomierinaaS.Nu vismaz ar maneejo taa ir,intereseeja dators-iedevu pasmaidiit podzinjas un viss bernam vairaak nevajag.Taapat ar telefonu,tv.Ilgi karoju ar mazo par mistkasti,jo nelaavu liist iekshaa.Liidz vienreiz sametu tur salvetes,tukshaas kastiites un iedevu vinjai visu mistkasti izvalkaat pa virtuvi,viss mazajai mistkaste vairaak neinteresee.Varbuut man tieshaam paveicies ar meitinju un tas viss nostraadaa.

roniitis - man ir diezgan daudz lietas,ko es neatļauju. Bīstamās lietas visas ir noslēptas un māja ir droša, bet vienmēr atstāju kaut ko bērnam pieejamu,ko nedrīkst aiztikt,lai mācītu viņam robežas. Ir grūti pirmos pāris mēnešus, kad bērns niķojas un dusmojas, bet tagad esmu ļoti priecīga,ka darīju tieši tā. Varu mierīgi ar mazo iet uz veikalu un zinu,ka viņš man klausīs, neņems to,ko neļaušu un ja arī izdomās raudāt, tas būs loti minimāls un paciešams raudiens pusminūtes garumā.
Katram bērnam jau gan ir citi veidi, bet manam bērnam tieši šis manuprāt bija īstais veids,kā iemācīties nospraust robežas. Ja ļautu viņam paskatīties visu un pamēģināt, nejustu,ko nozīmē nedrīkst manā gadījumā.
Tai pašā laikā bradāt pa peļķēm, šmulēties ļauju pēc sirds patikas un nedusmojos nekad, ja kaut kas izkrīt no rokām vai saplīst.

Roniitis, tev ir paveicies ar bērnu! Manam datoru nekad neapniks spaidīt un ja kādreiz tiek pie tā, kamēr es neredzu, tad tur tik daudz ko ir saspaidījis, ka netieku gudra pēc tam!
Pie misenēm lien visu laiku un velk visu ārā, bāž mutē. Vannas istabā ņem mazgāšanās līdzekļus un bāž mutē. Vienreiz iedomājos kārtīgi izskalot un dot, lai grauž, bet beigās pārdomāju, lai nedomā, ka visas tagad tā varēs grauzt un arī tieši tāpat kā nairalele - lai bērns saprastu ko nozīmē vārds "nedrīkst!"
Ja es savam saliktu visādus foršumus misenē, tad stabili katru dienu viņš tur līdīs ar domu, ka tur ir kaut kas interesants!

Tagad vismaz kaada nojauta ir kapec nelaujat saviem mazajiem daudz ko.Jo man to tieshaam nesaprast.Nezinu kaa buus taalaak,bet tagad man tas viss nostraadaa.

Man šķiet, ka diez gan daudz es atļauju. Neatļauju tikai neko pretīgu mutē bāzt un protams arī neko bīstamu neatļauju darīt (viņš, piemēram, tagad visur rāpjas augšā). Cik reizes esmu knapi minūti no istabas izgājusi, ienāku istabā, kurā iepriekš mans bērns smuki ar mantiņām spēlējās, bet nu jau viņš stāv uz diez gan augsta ēdamgalda(no kura pats nenokāptu bez kritiena) un groza gaismas slēdzi. Uzrāpās tur pateicoties krēslam.:-D

Par tām ļaušanām un neļaušanām- es neļauju tikai to, kas ir bīstams vai pretīgs. Viss tas, ko es negribētu, lai bērns sabaksta (piem. kosmētika) ir nolikts bērnam nepieejamā vietā. Un atvilknes, kuras negribu 10 x dienā krāmēt atpakaļ, ir aprīkotas ar bērnu drošības slēdžiem. Bet ar visu manu lielo pacietību un ļauušanu - ja es iedošu, piem. miskasti, izkrāmēt vienreiz, tad viņa to gribēs krāmēt katru dienu- jo domās, ka tur visu laiku kaut kas interesants.
Tā par ar datoru- viņai ir iedota sava klaviatūra un pele priekš spēlēšanās, bet vienalga viņai vajag manu datoru un peli.

Roniitis, Tev tiešām tad paveicies, jo mums arī tā nenotiek, lai gan esmu ļāvusi. Piemēram pulti pagrābj, neņēmu nost, finālā baterijas izlidinātas, sūkā pogas, labi beigās noņemu nost jo jāiet tur pampers mainīt utm., par TV pulti nezūd interese, TV ar piebāžas ar seju, tādēļ 90% izslēdzam lai nebojā acis. Praktiski tagad nekas neinteresē, mantas sadāvinātas 2 kastes, bijušas-nebijušas, vienīgais kas meitu interesē ir stutēties augšā.

Iteikums tām kurām 3-4 mēneši mazuļi, nepērciet entās rotaļlietas, un sakiet vecākiem lai nepērk, viņas neinteresē mazuļiem :-D , nu vismaz manai :-D

Villionata, manam jau gandrīz 2 gados arī mantas ne pārāk interesē. Pietiek ar bumbu gadrīz vai. Tā ka tas droši vien no bērna atkarīgs.

Pievienojos par mantām. Praktiski līdz gada vecumam neviens grabulis tā arī nenoderēja. Vairāk interesēja velkāt pamperu pakas no viena istabas gala līdz otra. Pēc gada aktuāla bija lielā mašīna uz kuras sēdēt, bumba, viena bilžu grāmatiņa un mīkstie zvēriņi.
Tagad uz 2.5 gadi gan ir parādījusies interese par mašīnītēm utt. Bet bumba un mīkstās mantiņas tāpat vismīļākās.
Jaunākajai tagad būs 4 mēneši un nevienu mantiņu neesmu pirkusi, neredzu jēgu līdz gada vecumam arī pirkt. Kādi pāris grabuļi mājās ir saglabājušies, ja nu interesēs izmantosim tos.

Manai beibei ļoti patīk mašīnas. Tāpēc ik pa laikam nopērku kādu mazo mašīnīti. Staigā pa istabu ar mašīnu rokās un rūcinās :D Mantas kā tādas ne pārāk saista. Patīk tikai izmētāt, lai man ir katru vakaru ko lasīt kopā :D

Anne, Tu neliec pašai kārtot? Mēs puikam jau ap gada vecumam sākām mācīt, ka mantas ir jāsakārto pašam. Tagad jau ir tā, kamēr izmētātās nav salasītas, pašam sevi jāizklaidē. Kad izdomā, ka grib ar mums spēlēties, sāk kārtot.

Jaa mantu kalni tiesam nav vajadzigi. Kaut kadas letas, skanosas bija interesantas vienu dienu. Bet grabuli gan aktuali bija, vel tagad var padauzit. Masinites saka but aktualas pirms gada. Tagad topa liela masina uz kuras list virsu un valkat. Bumbas, bet tas tikai majas ieksa, kad panemu uz spelu laukumu pat virsu neskatas pagaidam. Vel topa gramatas, tas ir tas ko es vel noperku. Tas vins peta, zurnali vai kadi bukleti, kas it kaa ari krasaini un pilni ar visu, nav interesanti.

Es tik pāris mantas esmu nopirkusi, ģimene davina daudz(2 kastes kā jau teicu pilnas) un tagad jāpasaka, ka Ziemassvetkos mantas nevajag.

Jā, grāmatas mēs arī stundām lasām. Bet to es pie mantām nepieskaitu.

Jo redzu, ka vairākām mammām tās mantas nav aktuālas. Patīk žurnāli, karotes, pudelīte ar sabertām pupām(to krata un baigais troksnis).

Kad sāka interesēt grāmatas un pasaku lasīšana?

Nu manai ļoti patīk grāmatas. Protams, ilgi vienā lapā neuzkavējas :D Mīļākās ir Stārastes grāmatas :) Aaa un ziepju burbuļi ļoti patīk.
Annie, neesmu vēl.mēģinājusi tā sarunāt. Varbūt jāsāk mācīt :)

Palasīju diskusijas pirmās lapas un savā ziņā nopriecājos,ka neesmu vienīgā bailīgā,kas uztraucas par dzemdībām. Pašai tas ļoti baida, ka sāpēs tā,ka nebūšu spējīga ko izdarīt, vai ka nemācēšu aiz satraukuma kko. Laikam izklausos traka.:-D
Arī iedomājos,ja nu pēkšņi ielas vidū sākās dzemdības ,bet zinot sevi, esmu pārāk bailīga lai lūgtu svešam cilvēkam palīdzību.Ai pilna galva man ar visādām domām. Protams man vēl ilgs laiks,bet jau tagad ir bailes. Vēl kas baida,ka sāpju rezultātā varu ko muļķīgu darīt,ka slimnīcā uz mani kā uz ķerto skatīsies. Piemēram kliegšu kā traka vai raudāšu kā mazs bērns.
Protams itkā saprotu,ka bez tā visa neiztikt,bet tādas domas pa galvu maisās.
Otrā lieta kas baida ir, ka nesapratīšu ko bērniņš vēlas,kad raudas, ka nemācēšu apģērbt pareizi . Ak.es esmu tik bailiga, bet gribam sev bērniņu. Draugs jau mierina un saka ,ka es būšu laba mamma. Nu cerēšu,ka viss būs labi.:-)