Kad baroju ar krūti atraugu negaidīju, jo viņa vienkārši nenāca. Varēju kaut pusstundu gaidīt un nekā. Tagad, kad dodu pudeli, uz atraugu ceļu, bet, ja viņš ir aizmidzis, atraugas nebūs. Tad paturu viņu sev uz punča kādu laiku, ja nu kas, un lieku atpakaļ gultiņā. Reizēm ceļu vēl laiciņu pēc ēšanas, jo kāda ir iesprūdusi un spiež kuņģīti, bet tā gadās reti. Parasti tūlīt pēc ēšanas ir divas gruntīgas atraugas :D
Es dēlam knupi iedevu otrajā dzīves dienā. Cik esmu saskārusies ar ārstiem gan dzemdību nodaļā, gan ģimenes ārsti, gan tad, kad nokļuvām vēlreiz slimnīcā - visiem ir pozitīva attieksme pret knupi un paši pat ir mudinājuši mazajam to piedāvāt. Un nav jau tā, ka viņš bez tā knupja galīgi nevar. Var pat ļoti labi, bet brīžos, kad uznāk kāda bēda/niķis/stress, knupis palīdz ļoti.