Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Nu, nee es ne taa izteicos. Maja ir kaa pec kara ne no berna, tur citi apstakli.:-D Ja berns izrevide kadu plauktu un.atvilktni un sez skatas tv un maisa kaut ko iedomatu blodina un man vel dod to est, tad es neuzskatu, ka tur ir kas slikts. Ticu, k ir tadi berni kaut kur pasaule, kam interese tikai vinu rotallietas un pie sadzives prieksmetiem nelien. Ta, ka visu atlauju taa jau nav, nedriskt vadus raut,trubas un vel daudzas lietas. Atvilktne tas ir sliktakais launums.

Mana meitinja jau staigaa,bet nevienu reizi pati veel nav ieliidusi nevienaa plauktaa vai atviltnee.Varbuut tapeec,ka es vinjai jau no saakuma esmu iedevusi mantas ar ko speeleeties.Piemeeram virtuvee,vinjai staav kaste ar plastmasas blodinjaam,karoteem,pudele ar pupinjaam.Kad kaut ko gatavoju tad mazaa seezh un speelejas ar savaam blodaam.Istabaa arii vinjai ir savas mantu kastes,vienaa ir vinjas mantinjas un otrajaa ir pieaugusho-klaviatuura,telefons un visaadi citi siikumi.:-DLiidz ar to mazaa nelien ne pie mana telefona,ne datora.Ja agraak arii gribeeja,tad tagad vinjai lielaaks prieks speeleeties ar savu klaviatuuru.:-D

Nu forsi tad jums :-D es ari meginaju vinam iedot mantas, nee vinam pasam ir japanem. Iedevu veco pulti, bet ar to nekas nemainas tv, nav interesanta. Iedevu veco telefonu, pat ieslegtu,paspaidija pogas, nav vajadzigs vairak. Vinam ir pasam viss jadara, pats grib atvert, panemt, dazreiz pats atnes atpakal noliek.

Man, piemēram, ir vieglāk ja meita revidē trauku skapi kamēr es taisu ēst. Citādi karājas kājās un īd. Viņu neinteresē mantas ja virtuvē ir tik daudz citu interesantu lietu. Kad bija mazāka, tad varēja novērst uzmanību ar bļodiņām un karotēm. Bet tagad viņai jau pašai sava gribēšana. Nu, es nekādu ļaunumu nesaskatu - pārkrāmē tos plauktus, macās koordināciju, izjust dažādu lietu svaru un arī to, ka jābūt uzmanīgai. Pagaidām saplēsa tikai mērtrauku, bet tas bija vīra uzraudzībā tā kā es nezinu kas tur notika :D Ja es aizslēgšu gan virtuves skapīti, gan istabā kumodi, gan grāmatu plauktu vai drēbju skapi aizbarikādēšu, tad viņai būs reāli garlaicīgi tikai ar savām mantām. Jo bērnam jau ne tikai tās mantas patīk. Bet es saprotu, ka dažiem nākas ļoti grūti kaut ko tādu atļaut ja pierasts, ka mājās ir perfekta kārtība. Man bērna krustmāte ir tieši tāda. :D Lieki teikt, ka pēc pāris h, ko meita tur pavada, visas viņas mantiņas ir pa visu dzīvokli. Vienkārši ar to ir jārēķinās ja mājās ir staigājošs bērns.
Vilionota, man ir gan sētiņa, gan ceļojuma gultiņa laukos, kur domāju, ka ielikšu bērnu kamēr pati gatavoju ēst vai ravēju dārzu, vai ko tādu. Lika pagaidīt :D Ilgāk par 10min nekad meita tur nav ar mieru bijusi tusēt. Ceļojumu gultiņa ir noderīga manta, bet ja tikai ar domu, ka ielikt kamēr pati kko dari, tad nez vai ir vērts.

Teddy, Tavai pekai nav šodien vai tuvākajās dienās dzimšanas diena? Ja ir, tad lieli sveicieni!(l)

Brokastīs vienmēr pārslas, pusdienās kaut ko uzsildu, un ēdu arī biezenīšus, ko sataisu mazajam. Man garšo. :) Nopietnās maltītes taisu vakarā, kad vīrs mājās; tad viņš pieskata mazo, un es droši varu stundu vai vairāk darboties virtuvē. Ērtības labad taisu maltīti vismaz 2 dienām. Tad nākamais vakars brīvs.
Protams sanāk arī ēst visādas ne tik veselīgas lietas - gribas ēst, paķeru cepumus, maizi, kādu citu našķi. Uz pusstundu ir miers, bet izsalkums ātri atpakaļ. :D
Ārpus mājas sāksim ēst, kad mazajam putras vai biezenīšu ēdienreize iedos vajadzīgo sātu un apmierinājumu. Pagaidām pārāk drīz tomēr prasa krūti.

Hmm, man liekas, ka sen nav bijusi diskusija par vakara režīmu. Cikos jūs liekat gulēt mazos, un kāds ir šis ikvakara rituāls?
Mums kaut kas šajā ziņā nesanāk. :-/ Pa dienu daudz diendusu, varbūt tāpēc, bet bez diendusām puika galīgi neapmierināts, čīkst.

Anne
Sestdien mums lielais jubīlis. Mīļš paldies (l)
Norah
Tev dēls pilnīgi kā mana meita. Rīcības ziņā vārds vārdā :D Pultis nevajag, ja spaidot pogas tv nekas nenotiek, telefonu nevajag, ja tas nav mūsējais. Mantas nevajag, jo viss cits ir interesantāks. Visu tikai pati, viņai palīdzēt nedrīkst, bet pati gan visur grib palīdzēt. Vienīgais, kas man ir aizslēgts, ir pārtikas skapis. Negribu es putraimus vai miltus vākt pa visu māju, pārējais ir brīvi pieejams, jo uz aizliegumu tāpat neklausa. Uzkliedz mums virsū un turpina darīt savas lietas :D
Citrreiz man jau tik ļoti nav spēka vairs cīnīties ar viņu, ka padodos un ļauju darīt, ko grib, kamēr ņemos pa virtuvi, tāpēc pāris reizes ir nācies visu likt arī ledusskapī atpakaļ, jo tā jau vispār zelta bedre, kas mūžīgi taču ir ciet :D

Un vēl papildjautājums Kā jums sokas ar ēšanu ārpus mājas kopā ar bērniņu? Piekopjat to? Mazie labi uzvedas? Mums kaut kā ne visai sanāk, jo meita rauj visu no galda nost un no rokām ārā

Kamēr nemācēja staigāt, viss bija baigi ok. Tagad ir grūtāk, jo viņa uz vietas var nosēdēt tikai mazu brīdi un tad sākas skraidīšana - viss ir jāizpēta, ar cilvēkiem jāpakoķetē, utt. Tad nu ēdam uz maiņām ;)

Ok, es izdomaju, ka nost negriezisu, jo tiesam priecajos par saviem matiem, kuri liekas pat veseligaki ir palikusi!! un turesu sasietus!!:D
ar vienu maminu nesen runaju, vinai divas meitinas un ka vina teica, ar vienu bernu nevajag uzstadit milzigus un augstus ikdienas merkus, bet drizak vienkarsi izpildamus! ar diviem berniem, vispar nevajag uzstadit merkus!!:D
tas bija konteksta par ikdienas dzivi un cik esam spejigas izdarit! man est gatavosana notiek ilgi, vakar variju zupu kadas cetras stundas!!:-D man gan bernins vel dikti mazins, bet tapt, te gul, te pec desmit minutem negul, te janomaina, te japabaro, te uz rokam griib, te ne!! tad nu saku gatavot un partraucu, tad turpinu un ta lidz gatavs un ar esanu tas pats, sorit to savu zupu edu tris stundas pa etapiem- te uzsildit, te nogriezt maizes skeli, te vina stav- te viena karote, te atdziest, te pec stundas otra karote utt, lidz izdodas paest!:-D ja vel svars kristos, priecatos, bet ne...
man ir augli pilna maja, ar tiem tad garamejot aizbazu badu!!

drizuma domaju iegadaties sali, bernina nesasanai, lai ikdiena vieglak, jo man patik kad vins ir ar mani, bet gribas ari lietas padarit!
vai ir kadi ieteikumi, kuras labakas, kas butu jazin, kas nav forsi, kadas pieredzes!? ir kada, kas tiesam daudz ikdiena izmanto!?

Man arī paveicies ar bērnu. Ļauj man pa virtuvi šiverēties pie nosacījuma, ja pats ir paēdis (vēlams tikko), jo viņš mūždien ir izsalcis. Parasti viņš pats savas mantas sanes uz virtuvi un pie kājām man spēlējas.. protams, kādu skapi parevidē, bet tur viss priekš viņa arī tā nolikts un sakārtots. Tā kā varu normāli gan viņam, gan sev, gan visiem kopā pagatavot ēdienu. Cita lieta - vai man vienmēr gribas un vai es vienmēr pagatavoju 3 kārtīgas maltītes dienā, bet bērns it kā netraucētu man arī visu dienu kūkas cept un vēl kaut ko.
Ārpus mājām neēdam bieži, bet vismaz reizi mēnesī jau noteikti sanāk. Vasarā bija biežāk - noteikti katru nedēļu reizi vai pat biežāk. Ar to mums problēmu nekad nav bijis.. kad vēl ar krūti baroju, tad parasti nosēdāmies visklusākajā stūrītī, kur vajadzības gadījumā mierīgi bērnu arī pabaroju - parasti pārsedzu lakatu un nejutos traucēta. Ja manējam padod ēdienu, tad viņš visur un vienmēr sēdēs smuki un mierīgi. Tā arī daram.. vai, nu, paņemam arī viņam ko garšīgu līdzi, vai tagad jau pasūtam kaut ko no piedāvātajiem ēdienkartes ēdieniem. Sēž viņš smuki ratos vai bērnu ēdamkrēslos.

A, par matiem - mans bērns bija mans matkritis, bet, nu, tagad jau labu laiku matos vairs neķeras. Tas tā.. līdz kādiem 7 mēnešiem laikam jāpacieš. Es parasti izlaistiem matiem eju ārā no mājas un tad atnākot vienmēr piemirsās uztaisīt copi. Par copi parasti atgādināja viens kārtīgs grābiens matos.

havaja, man bija slings-šalle, kad bēbe bija pavisam maza. Varēja forši iesiet un šurīties pa māju. Ne bieži, bet reizēm izmantoju. Pat piparkūkas cepu ar sīci slingā :D

Sveikas meitenes! Vēlējos pajautāt kāda bija jūsu pieredze ar bērniņa dzimumu? Cik nedēļās uzzinājāt ko gaidat? Bija kāda priekšnojauta un vai tā piepildījās?

Dzimumu uzzināju 19. nedēļā, kad arī pirmo reizi vispār pie ārsta aizgāju! Nojautas nebija nekādas, tikai stipra vēlme pēc puikas! Kad daktere apstiprināja - nevarēju beigt smaidīt visu vizītes laiku. Gribēju visiem pateikt, ka ir maldījušies ar prognozēm. :D

Pirmajā GR bija intuīcija, ka būs puika. Dakteri visu laiku neko neteica, tad nu dzemdībās tikai uzzināju ka priekšnojauta bija pareiza.
Otrajās likās ka būs meitene (sākumā bija savādāka pašsajūta), bet jau 16.nedēļā daktere teica, ka izskatās ka būs puika. Un otrajā skrīningā cita daktere jau bez šaubām pateica, ka būs puika.

Man nebija nekādu priekšnojautu. Vienīgi tā doma, ka gan jau būs puika, jo pašai ļoti gribējās meitu.
Pirmajā skrīningā daktere teica, ka visticamāk būs puika, 16. nedēļā teica, ka tas esot pilnīgi droši, ka puika.

Priekšnojautu īsti nebija. Cerēju uz puiku, un tā arī sanāca.

Es ļoti sajutu,ka būs meitene jau pašā grūtn.sākumā. Uzzināju 18.ned. ,ka meitene.