Villionota
es arī neiespringstu baigi. Vadi un kontakti ir nē, bet visu pārējo ļauju pašai izzināt. Pēc šādas viņas izzināšanas, la divām dienām mums ir par vismaz piecām bļodām mazāk, jo viņas tak tik forši plīst :D arī ar krūzēm dāmai patīk spēlēties. Saskatījusies kā mēs dzeram kafiju, pati paņem krūzi un imitē dzeršanu, un tik smejās.
Vispār man tāds neliels prieks, ka bērns ir gana apķērīgs, citādi kauns atzìties, bet dažbrīd likās, ka būs galìgi dumja, jo no savām krišanas klūdām nemācījās. A te, vīrs pāris reizes parādīja kā no dīvāna izkāpt, lai atkal neizveltos un galvu nesadauzītu, un es atplaudēju uzreiz, kā izkāpa, tāpēc tagad viņa kā izkāpj no gultas, tā atplaudē un vēl uzkliedz man, ja es neskatījos, lai es plaukstas sistu. ;D sākumā raustījos vai pieleks viņai, bet sēžu un skatos, ka šī lien pie malas, es jau ceļos augšā lai apgrieztu, bet mazā ņem, paskatās, ka mala un smuki apgriežas un ar kājām pa priekšu izšļūc. Muļķīgs jau prieciņš, bet man atvieglojums :D