Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Ja zeķes krīt nost, es uzlieku vieglas matu gumijas.:-D Vai arī uzvelku garākas zeķītes.

Manējā guļ guļammaisā jau trešo dienu, nav nosalusi un viss viņai super. :) Zeķītes arī vienmēr tika nospārdītas, tagad pat vairs zeķītes nevajag

Visu to "segas/zeķu spārdīšanas periodu mazais gulēja un lielāko dienas daļu pavadīja pidžammiņā ar ciet kājiņām. Kādu laiku bija arī guļammaiss, bet svarīgi jau arī kāda istabas temperatūra mājās, mums ļoti silti, tāpēc arī neiespringu par to segu. Vispār segu neilgi pirms gada vecuma sāka pieņemt, un arī tikai tad, kad guļ uz punča.

Speciāli uz punča likām ļoti reti. Kādas maksimums piecas reizes tādā pozā, ka rādija dzemdību nodaļā, jo tas palīdzētu izpurkšķināties. Bet nelikām ar domu, lai fiziski nodarbinātu - tas nav vajadzīgs pirms mazulis pats ir fiziski gatavs šādā pozā būt. Ja "spiež", tad var veidoties visi šitie tonusi, kas traucē normālai attīstībai. Dēls pats sāka velties, tad arī ļāvām dzīvoties uz vēdera, bet no sākuma neilgi, jo ļoti ātri nogura un sāka čīkstēt.
Es gan bieži mazo turēju uz vēdera sev (vēders pret vēderu), pati pussēdus/pusguļus. Tā viņam patika, un mierīgi cilāja galviņu.
Mūsu daktere arī neteica likt pāragri uz punča.

Manai mazajai nu jau pāris dienas ir apsārtuši/ sausi vaidzini. nekas cits. no kā tas varētu būt?
Baroju ar maisījumu ,speciālo alergisko.

Mazais33, Virsnītei(no māmiņu kluba) ir blogs kurā ir ieraksts par sarkaniem vaigiem, viņa gan baro bēbītis ar krūti. Bet spriežot pēc komentāriem tā ir ne mazums bērniem, alerģija uz kādu produktu, nu nevar zināt?
Man gan šāda problēma nav, tik biju lasījusi.

Sveikas!
Jau iepriekš atvainojos, ka šeit rakstu, jo pati neesmu mamma nevienam mazulim, bet, manuprāt, šī ir īstā vieta, kur pajautāt jautājumu, kas mani nomāc.
Pirms mazais pieteicās, bijāt tam morāli nobriedušas un gatavas, ka kļūsiet mammas? Ar vīru domājam par mazo (pagaidām vēl nav pieteicies), bet pati tam nejūtos morāli gatava, jo nezinu vai spēšu būt laba mamma. Man bērni patīk un viss ir forši, tik tā nepārliecinātība par sevi, ka tikšu galā ar visiem pienākumiem un tas mani nomāc. Savā ziņā esmu pretrunā - bērnu vēlos, bet bail, ka netikšu galā. :(

Anīle līne - Tev PM! :)

Anīla līne, domāju, ka ļoti daudzas sievietes ir ar līdzīgām emocijām. Tas ir saprotami, jo mazs zīdainītis IR milzīga atbildība un sevis ziedošana(nu nevajag tik uztvert šo negatīvi).
Es arī izjutu nepārliecinātību, ļoti baidījos sevī vai esmu gatava uzņemties tādas rūpes, vai mācēšu. Bet labā ziņa tāda, ka teju ikviena mamma dabiski māk apieties ar savu mazo. Un šī nepārliecinātība ir vienkārši bailes no nezināmā. :)

Manai čiksai arī ir sārti vaidziņi - tā kā sausa un negluda āda, vietām šķiet, ka asinsvadiņi redzami. Esam slimnīcā un neviens pagaidām to nav izskaidrojis. Ēdam vienu maisījumu jau no sākta gala, bet šāda problēma parādījusies nesen.

Meitai arī bija sausi, sarkani vaigi kādu laiku, bet tas bija ziemā pie lielajiem mīnusiem, tāpēc neesmu pārliecināta vai vienkārši nebjja sapūsti, bet visticamāk, ka tas bija no maisījuma. Iespējams kaut ko nepanesa, kas varētu tā arī būt, jo arī visi pleķi pa ķermeni pazuda tiklīdz 6mēn nomainīju uz cith maisījuma. Stulba jau bija sajūta, ka pus gadu devu aptamil, kas acìmredzot ìsti nebija labs, bet akli ticēju ārstam, ka viss esot labi.
Par gatavību - protams, ka nebiju gatava, bija ail, bet neviens jau nevar būt gatavs kaut kam, kas nekad nav bijis. Tomēr viss kaut kā dabiski aiziet ;)

Ēšanas ziņā mans mazais no 5 mēnešu vecuma līdz kādiem 8 mēnešiem pārsvarā ēda tikai dārzeņu un gaļas biezeņus, putras ar kādu no augļu biezeņiem un viss. Nu, caur feederi vēl dārzeņus un augļus.
Es vēljoprojām necienāju viņu ar tādiem kā "Kārums" sieriņiem, bet esam našķojušies ar Smiltenes biezpiena masu ar rozīnēm (nu, tur vienīgā sliktā lieta ir cukurs, bet dažreiz jau var arī to). 11 mēnešu vecumā bez dārzeņiem, augļiem, putrām un gaļas ēdam biezpienu ar krējumu un olas ar krējumu.
Par sarkanajiem vaigiem runājot, manam tādi ir tad, kad tētis ar savu aso bārdu mazo samīļo. Izskatās tādi sarkani, tā kā izsitumi nedaudz, bet tas tiešām ir no tā, ka ar bārdu sarīvē viņam to jūtīgo ādiņu.
Anīle līne, man bija tieši tāpat kā tev. Bet, nu, par 100% piekrītu Villionatai.
Es šobrīd esmu laimīgāka nekā jebkad un, manuprāt, man lieliski viss izdodas.
P.S. Man lielie prieki! Mazais sācis soļot pretī gadiņam. Tik smieklīgi izskatās. (l)

ella de, tad skaidrs, ka tāds ir Zemīša "darba stils" un nekur baigi iedziļināties negrib.
Pie Puharta ir rinda jā. Bet, kad zvanīju (man atzvanīja, jo arī nesazvanīju pati|), noteica, ka bēbis maziņš, ārsts sūta, baigi ātri vajadzētu. Man piedāvāja atstāt numuru un ja nu kas, tad zvanīs. Tā arī bija un tikām gandrīz mēnesi ātrāk kā bija sākumā pieraksts. BET, pie visiem labajiem ir baigā rinda, vismaz kad es zvanīju. Veiksmi jums! :-)

Undiya apsveicu!!! :) Tavam jau drīz dzimšanas diena, ne? Mana peka var kādus 4 soļus pati noiet 8-) Ar kurpēm grūtāk, jo ļoti grūti nopirkt slēgtus apavus uz viņas mazo, bet apaļo kājiņu. Pārsvarā pareizā izmēra apavos viņas ķepu nevar dabūt iekšā.

Jā, Anne, vēl 11 dienas līdz gadiņam. (l) Tās kurpes ir obligāti vajadzīgas? Es savam jau agrāk biju nopirkusi sandalītes tīri dekorācijai. Vakar uzvilku mazajam kājās, bet viņš protams atplēsa klipšus un novilka nost.
Vispār viņš uzreiz man saloca savus mazos pirksteļus un es nevaru nekur viņa kāju iedabūt, atskaitot sandalēs ar klipšiem.

Undiya, nu ja ejam ārā, tad vajag, jo viņa ratos negrib ilgi sēdēt, rāpjas ārā. Grib iet pati, visu bakstīt utt.

Ak, tā. Man daži cilvēki ir teikuši, ka arī pa māju ir ieteicams bērnam vilkt kurpītes, bet tā arī neizprasīju kāpēc tā vajag..

Mans pa majam staigaja bez apaviem, bet nu ara ari gribejas dazreiz, lai iet padraudzeties un paskatiities, tad nu tik aiznemts, ka par apavu gerbsanu nost nedoma. Tagad nopirkti apavi, bet nu sanaca par izmeru lielaks, jocigi izskatas, bet mazais capo, liekas pasam erti. Varbut, ka izmers viens pa lieku nekas :-/
Zinu, ka kaiminu meitene 1,5 gada nestaiga un ari apavus nekadus nedod gerbt-blauj kaa traka.
Par gatavibu bernam- neviens nekad nebus isti gatavs, tapec, ja izdoma planot, tad vienmer var uzvaret saubas un bailes un var sanakt atlikt, tapec vislabakais-pa pusei planots, pa pusei parsteigums. Un, jaa mammu buusana ar var but parsteigums- citam tas viss aiziet tik viegli, citam atkal ne vienmer viss gludi. Jaatzist, ka man, lidz beidzot saku justies daudz maz ok, pagaja gandriz gads, lidz tam- bija gruti vai looti gruti un kads mirklis diena bija labs. Bet nu beidzot mes esam viens pie otra pierivejusies, un beıdzot saku just, ka ari mazais mani mil vienkarsi tapat, nevis tikai es esmu vinam ediens.

NU mājās, protams, ka bērns bez apaviem staigā. Laukos aukstas grīdas, tur velku zandales vai tās zeķčības ar "ādas" zolīti.
Vakar Lindexā ieraudzīju foršus zābīšus, un bija arī izmērs īstais un pat kāju varēju ievilkt. Bet tie zābaki kopā saāķēti, bērns nevar pamēgināt iet. Pārdevēja saka, ka viņi neļaujot mērīt abus. Man tāds - wtf, zābaki maksā 20eur un jūs neļaujaut piemērīt.

Anīle līne - man likās, ka esmu gatava, jo mazulīti gribēju un ļoti gaidīju. Nebiju gatava tam, ka pēc mazuļa piedzimšanas man saies uz īso un jutīšos tik emocionāli slikti. Tagad mazajam jau 2 gadi un beidzot ir viegli! Pirmais gads bija emocionāli visgrūtākais, bet tieši man pašai. Mazais bija salīdzinoši mierīgs un foršs, bet man iekšā darījās briesmas.