Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Iedvesmas rezultātā knapi pārvilkos mājās no savas 2h ilgās pastaigas līdz pastam. Esmu kļuvusi par īstenu vārguli. Nekas, nekas, sāp kājas, viss besī, vilkos tik lēnu, ka nepaspēju līdz pasta darba laika beigām, bet es jau gara acīm redzu kā kūst liekie kg :-D

Dienvida
Tas ir tikai normaali ja nekas ieprieksh nav dariits. Vakar izsuukneeju maaju, uzmazgaaju griidas un piekaartoju, shodien taada sajuuta ka asfalta rullis buutu man paarbraucis paari.

Dienvida, būs , būs vērts 8-)

ar meitu staigaajam daudz un dikti.Mums tieshaam bija bezmerkjiigi garaas pastaigas, ap 10 km dienaa. Viens no iemesliem bija, es gribeeju tikt valjaa no pedejiem 3 grutniecibas kg. Ar delu ari labprat daudz staigaatu, bet meita nesezh ratos, vinjai gribas staigaat, tad nu ejam katru dienu uz parku. Vasaraa pastaigu nav, jo berni ta pat visu laiku ir ara. bet man vispaar patiik staigaaties.

Ja staigāšana palīdzētu..:-/

Staigāju daudz un dikti, ļoti patīk izkustēties. Tagad vasarā ejam ārā 2, reizēm 3 reizes pa dienu. Dienā noeju 10-20 km, bet pēdējie 3 kg kā neiet prom, tā neiet :D :-/ Nu jā, kusties cik gribi, bet ja ēšana nav sakārtota, tad nu nekā....

Ar eeshanu ir pilniigs piiiiii. Kameer bebis bija iekshaa, timeer gribeejaas tikai visu to veseliigako turklaat lielaa dazhaadiibaa- rukola, arbuuzs, mango, avokado, rupjmaize, siers un biezpiens un bija motivaacija neko neveseliigu neest. Tagad kad bebis ir aaraa vairs pati nezinu ko gribu, eedu kaa pagadaas, baigi velk uz baklavu un shokolaadi, savaakties gruuti, jo nav laika un ir nogurums.

Robīte
Nu galvenais jau ir kā staigā un ko mutē liek. Ja staigā kā gliemezis tās 2h, tad protams, ka nekas nemainīsies, bet ja normālā tempā nostaigā 2h un piedomā, ko liec mutē, tad viss pat ļoti labi nokūst. Jo ir atšķirība, vai noiet 10+ km vai ar galiem savilktus 3-4km.
A man tagad besis. Gribās staigāt, bet man ir morālais besis. Kā iedomājos, ka rati jāstiepj lejā un tad vēl augšā, tā man neko vairs negribās. Un es tik meklēju un meklēju ratus, bet laikam pēc maniem iedomātajiem standartiem, tādu ratu nav. :-/ nepatīk man tie lietussarga rati, jo kā gan es ar tādiem ziemā pa netīrītu pagalmu izkulšos un liekas, ka bērnam būs auksts tādos un neērti, a ar lielajiem ripuļiem, ja ir viegli, kompakti un ērti paķerami padusē - maksā nenormālu cenu, a otrādi, ja pieņemama cena, tad viņi galīgi nav viegli.
Uhh, kā man riebjas pašreizējie rati. Būtu privāmāja, būtu vienalga, bet nu nevaru es vienā rokānest 12+ kg meitu un otrā rokā 10+ kg ratu rāmi, ko nevar ērti paņemt.
Pasūdzējos, palika vieglāk :D

Jo vieglāki rati, jo lielāka cena, sasmējos. :-D
Jā, man arī besī, to rāmi nest, vandos taka muļķe pa kāpņu telpu kājas lauzdama. :-D

Oi, pasūdzēšos es arī- man mana Emmaljunga arī pieriebusies! Smaga pēc vella, besī staipīt pa trepēm un neērta līdzi vadāšanai, jo aizņem visu bagāžnieku! Vienīgais pluss, ka riktīgs visurgājējs un bērnam ērti.

Kopš dzimšanas līdz kādam pus gadam katru dienu 1,5-3 h ārā staigājāmies ar ratiem, jo TIKAI tad meita gulēja, mājās negulēja. Gan pati izkustējos, gan meitai bija labs miegs. Mājās tāpat neko nebūtu varējusi izdarīt pa to laiku. Kad sāka sēdēt, ratos vairs negribēja, tāpēc jau kādus 4 mēnešus pastaigās neejam, dzīvojamies dārzā.
Es arī neuzskatu, ka ar pastaigām nevar nomest kādu lieko kg. Es nereti vilku sporta tērpu un staigāju ar ratiem ļoti ātrā solī kā soļošanā. Pēc tādas pastaigas jutos kā pēc laba treniņa. Lasīju, ka ātra iešana esot pat labāka kā skriešana, nav tik traumējoša ceļiem. Pati grasos atsākt dienišķo 5km skrējienu, neesmu skrējusi kopš paliku stāvoklī, pienācis laiks atsākt. (l)

khkh
tiku, bet ne pie tās, par ko rakstīju :)

Man ir smagi rati, bet es dzīvoju vietā kur drošu sirdi varu atstāt 1 stāvā zem trepēm, ja man būtu jāstiep nedomājot pirktu vieglos, jo nav tiesa ka mazie riteņi tik briesmīgi, daudz mammas satieku, visas ripo laimīgas. Pa granteni un gar jūru būtu sliktāk, bet piemēram Jūrmalā ir celiņš no koka gar pludmali, un cik nu pa to granti brauc, ja nedzīvo protams lauku apvidū, tad citādi.

Es gaidu to momentu kad meitu varēšu likt uz vēlo, skatos ar skaudīgu aci :D
Bet staigāja daudz, citādi nojūgties mājās, un tieši šorīt svari pārsteidza, vēderiņš gan vēl ir, bet šķiet ka tā ir āda izstaipijusies, nu sāniņi vēl, bet nu mums tik 4 mēneši un nestresoju baigi, tāpat augums ir ok.

Kādai bija Babybjorn soma?
Mēs gribētu ķengureni kur skats uz abām pusēm, bet neko dārgu.

Ā, un kura Babybjorn, ja ir, jo saprotu ka ir vairāki veidi.
Sapratām, kā mums vajag somu ar skatu uz priekšu, mums aug mazā pētniece, vajag tētim opā, un tad skatās vaļā muti, vakar jūra bija baigais atklājums :D

Speciali pirku smagus stabilus ratus ar pupejamajiem riteniem , lai varu gan pa pludmali, gan mezu, gan sniegu ... Staigaju diezgan daudz 2-3h tocna , vienigi mazak staigaju , pirms gada jubilejas , jo meita gribeja staigat pati , bet laiks bija drausmigs un es nelautu rapot decembri pa dubliem ...... Tagad tas ir 3h vismaz , meitai patik , ratus sen jau pardevu ... kaper kaut kur aizcapojam tas jau ir savas 40-1h :-D

Kad meita bija maziņa, līdz 4 mēnešu vecumam es staigāju daudz pa mežu iespēju robežās 6-8km vienā piegājienā. Lai gan mājā, kurā dīvojām, bija lifts, pie pašas ieejas bija 10 pakāpieni. Es knapi savu knīpu varēju rokās noturēt muguras sāpju dēļ pēc grūtniecības un EA (man piedevām vēl skolioze), ratus pastiept nevarēju. Ja mēģināju, tad atlikušo dienu nespēju normāli pastaigāt muguras sāpju dēļ. Bija vienmēr jānodrošinās, ka būs kāds labvēlis, kurš palīdzēs tos ratus palīdzētu tos dažus pakāpienus nonest un uznest.
Nākamajā dzīvesvietā dzīvojām pirmajā stāvā, bet stāvā kalnā. Pašai iet vēl ok, bet stumt magus ratus ar bēbi un citām parpalām sapakotām nepieciešamības gadījumā salīdzinoši stāvā kalnā kilometra garumā pēc 8km garas pastaigas (īpaši ziemā, kad ceļš apledojis) bija diezgan nemotivējoši apstākļi. Mēģināju noorganizēt, ka būs kāds, kurš vismaz aizvedīs mājās pēc pastaigas. Šo gan ātri atrisinājām, iegādājoties otro mašīnu, lai varu tikt arī vismaz uz veikalu pati.
Abās dzīvesvietās bija meitai iespēja nodrošināt vismaz svaigu gaisu katrai miedziņa reizei vai nu ratiņus novietojot uz balkona, vai piemājas terasītē, lai gan bija bailīgi, jo teritorija bija nenorobežota.
Tagad, ja būtu vēl viens bēbis, tad būtu vieglāk. Būtu gan norobežots dārzs, gan nebūtu pakāpienu, lai izkļūtu ārā, gan pie mājas ceļi visi un visur ir līdzeni un viegli izstaigājami visās sezonās :)

Kādai bija Babybjorn soma?
Mēs gribētu ķengureni kur skats uz abām pusēm, bet neko dārgu.

Mums ir Brevi ķengursoma, bebis liekas ar skatu uz abām pusēm + ir lielā josta arī ap vidukli, ne tika iuz pleciem. Ērta, tikai meitai ne pārāk. Bet ja vajag kaut kur pa fikso un negribas ar ratiem čakarēties, tad super.

Villionota, manai beibei Tavas dāmas vecumā arī bija tā, ka ne pa kam negribēja ar skatu pret mani vai vīru slingā atrasties. Bet es nopirku lietotu Mei Tai slingu tieši kā bildē, par mazām naudiņām un tajā meita labprāt kādu laiciņu sēž. Nu vismaz kamēr man jāieskrien Rimītī ja esam ar mašīnu un tā. Jo ratos viņai veikalā nepatīk un rokās stibīt baigi smagi. Bet tas slings ir laba štelle un ārkārtīgi viegli uzsiet. Nav nekāds čakars kā ir ar slingu-šalli.

Nezinu kāda Jums situācija ar mašīnām, bet varbūt var ratus mašīnā turēt? Nu ja jums ir sava mašīna, kas stāv pie mājas? Man paveicies, ka šajā mājā dzīvojot, varu atstāt ratus kāpņu telpā, bet ziu, ka nākamajā dzīvesvietā tā nevarēs. Un māja mums laikam būs tikai tad, kad šis jautājums sen vairs nebūs aktuāls (vismaz ne šim bērnam :D ).