Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

un par audzināšanu, Favel, Tu esi malacis (vismaz pēc diskusijas spriežot), tieši bērna audzināšanas ziņā. Vienmēr lasu Tavus komentārus un domāju, jā, tā tik ir audzināšana.

nk_, paldies par labajiem vārdiem! :) Tomēr arī man gadās uz meitu gan sadusmoties, gan papukoties pie sevis viņas izdarību dēļ, jo pēc dabas esmu vienkārši nepacietīga. Labi, ka man vīrs vismaz tāds saprotošs šajā ziņā un pārņem vadību un liek atvilkt elpu, kad redz, ka nepieciešama 10minūšu pauze. Domāju, ka katra mamma piekritīs, ka patiesībā bērni ir tie, kas mūs audzina. Mazie liek mums pārbaudījumus un mēs vienkārši mācāmies tiem tikt pāri, iemācoties pielietot pareizos veidus, jo bērni nereti pārņem mūsu ieradumus, ņemot mūs par piemēriem. :) Smaga rakstura audzināšana sanāk :D

Vakar iečīkstēju te, šodien jau jūtos labāk :)

Paziņai vai tuvam cilvēkam varbūt izteiktu savas domas, bet svešu jau nu noteikti neietu audzināt. Neuzskatu par vajadzīgu. Izņēmums būtu, ja bērns tiktu iekaustīts, bet tad arī pašam iejaukties laikam nav prātīgi - jāsauc policija.

Piekrītu - Favel man šķiet lieliska mamma.

Es nesaprotu kā var uz bērnu pacelt balsi..Mani vecāki arī nekad nav klieguši uz mani.Visu tak var sarunāt savādāk.
Bet katrs jau audzina pa savam. Mana vīra ome saka, ka ja nepēršot bērnus nekas labs tur neizaugs:-D:-D nu murgs kaut kāds! Tas man ar nav saprotams kā var pērt bērnus.

Lai ko esmu padomajusi pie sevis, nevienu sveshu neesmu metusies audzinat. Ja pazistams berns mana klatbutne tiktu fiziski iespaidot, meginatu vismaz noverst mates uzmanibu. Nu tomer kada veida runatu. Man tadsa situaacija vel nav gadijusies. Katra zina es ta droshi vien daritu. Butu bijusi prieciga, ja manu mati kads biezak butu apturejis :( bet nu tas taa...

Savukart mana meita sakusi balsi pacelt pret mani, ja kkas nepatik...ka rikoties shada situacija? Esmu sakusi ar vinu ari runat loti skali tada situacija. Nu vina ta ka uzreiz skatas un klausas. Vel kko papukst, tad es atkal vinu apsaucu. Un beigas nomierinas un sak smaidit..tadas situacijas isti nesaprotu, kas notiek...slikti vai labi daru...ta jau uz bernu nekliedzu, bet balss toni paaugstinu skalaku par vinas balss toni...raudat nesak..ka jau teicu-beigas smaida..bet es nezinu,'ka rikoties tada situacija, jo nevaru tacu nepartraukti paklauties,'ko vinai gribas(t)

Es ari nevienu nemacu un nepatik ja man kko maca vai norada uz kko ja neesmu prasijusi.

Svešus cilvēku neaudzinu, pie sevis nošausminos un soļoju tālāk.Pricipā nejauktos arī pazīstamu bērnu audzināšanā.Ja iekaustītu un apsaukātu man tuvu bērnu, tad droši vien pajautātu, kāpēc tā un varbūt arī pateiktu, ka es daru citādi. Lielā mērā piekrītu wee- kamēr tas tieši neskar mani in mani bērnu, tà nav mana darīšana.
Vienaldzība nav laba lieta, tomēr ir lietas, kurās citiem nav jājaucas- tā es domāju.
Wee, ko tieši tu par to likumu gribi zināt? Un kuras ir tās īpašības, kas tev liekas labas, bet citiem sliktas?

Es esmu uz savas adas izbaudijusi, ko nozime, ka mate tevi morali un fiziski iespaido. Ir tik netaisni, kad neviens to nabaga bernu neaizstav. Berns taja situacija jutas shausmigi. Gan tadelj, ka mate dara pari, gan tadelj, ka citi pret to izturas vienaldzigi. Berns nevar sevi aizstavet. Un tas ir looti skumji...

Es domāju,ka jāiejaucas būtu otram no vecākiem, bērna vecvecākiem, augstākais - vecāku brāļiem un māsām. Pārējie, lai cik tuvi, tomēr nedrīkstētu jaukties nez īpaša uzaicinājuma... Ja bērns pats/vecāki lūdz palīdzību, tad, protams, cita lieta.

Zinu gadījumu, kad tēvs nemīlēja vienu no meitam... Nu māte tur neko iejaukties nespēja...

Ja jūs par manu aprakstīto gadījumu - tā ir mana brāļa meita un meitenes ir mana krustmeita. Nevarēju nejaukties, sirds sāp par bērnu.

Marsu,es vispārīgi, ne konkrēti par tavu gadījumu. Katrs jau pats lielā mērā jūt uz zina, cik daudz un kam var/vajag teikt un iejaukties.

ā, un vakar bijām pie ārsta - dēls pieņēmies svarā pa 2 mēnešiem pa 50 gramiem!

Robit tas jau labi, jo vins jau tapat vislaik kustiba un svars jau vairs nenak daudz klat un manuprat tie 50 g ir labi.

Nu jā - meitenes te iepriekš parunāja, pastāstīja, tāpēc nesatraucos vairāk tik ļoti :)

No kāda vecuma sākāt mazajiem putras vārīt pienā?
Lilii, internetā ir kaut kur pieejams tas pēc kā tu vadījies bērna piebarošanā?

Kā jūs sākāt radināt pie ēdiena gabalos? Devāt rokās pašam ēst? Zobi vēl nav, bail, ka neaizrijas!

Putras pienā vārīju tik no gada un tad jaucu uz pusi ar ūdeni, jo pienu iesaka tik no gada, tad ātrāk nedevu.

Bijām pie neirologa, man esot ļoti jūtīgs un emocionāls dēliņš!

Robīte, nu re! :) par negulēšanu kaut ko teica/ieteica?

Teica, ka tas nav normāli un ka negulēšana un staigāšana pirkstgalos saistīta ar nervu sistēmu/jūtīgumu/uzbudinātību.

Izrakstīja zāles, ko vīramāte, kas ir farmaceite, teica, lai nogaidam, ka tā ir ķīmija un tā. Izrasktīja arī Sedalia un Magni B.

Vīramāte teica, ja nepalīdzēs sīrups un magne, tad iedošot tās zāles.