Robīt,
Mans mazāk kā pirms nedēļas BD knupi pazaudēja. Tā nu braucām mājās bez knupja. Vakarā, gulēt ejot, īdēja un žēlabaini sauca mamma, mamma. Bērns reāli nezināja, kā viņam bez knupja iemigt. Nakts bija traka, jo 4.30 arī cēlās un sāka trakā balsī raudāt, jo nebija knupja. Bet nu paskaidroju, ka knupis pazaudējies. Dienām ejot, vakaros jautājoši man paprasa, kur nene. Es saku, ka vairs nav viņas. Un viss, vairs neprasa. Tik vakaros citreiz ar koncertiem iet gulēt, līdz vnk apnīk bļaut un iemieg.