Es arī vakar nerakstīju, jo negribēju kādu aizvainot par to, ka nav laiks sev, bet jāsaka - ko tad jūs bijāt iedomājušās, kad bērnu gribējāt un plānojāt???
man tas mazliet nesaprotami, ir grūti, bet tas, ka nav laiks sev vai tā brīvība, tas būs vēl ļoti ilgi, jo tas jau nav tikai, kad bērns bēbis, bet gandrīz līdz 18 gadiem (nu labi, tik ilgi gan jau, ka nē), bet nu arī vēlāk jādomā, kurš vedīs/ savākis no dārziņa, kurš savāks pēc skolas, kad pašas darbā. nu tāda tā dzīve. Principā māte ir galvenā atbildīgā par bērnu un brīžiem tas tiešām ir 24/7 un liekas, ka visu mūžu tā būs, bet nu nav jau tik traki un kaut kad būs vairāk laika sev.
Un ja vēl ir kam bērnu atstāt un pašas ir gatavas atstāt, tad vispār nav problēmu, problēma tad, ja nav neviens kam atstāt...
Šodien arī to rakstu ieraudzīju un domāju, ka jāieliek...