Ms._K, tas var būt vnk tāds posms. Mazuļi ļoti strauji aug un ātri attīstās pirmajos gados, citreiz fiziskais apsteidz psiholoģisko un bērns naktī guļ nemierīgi, murgo, svaidās, raud, neguļ un ir čīkstīgs, jo pa dienu ir bijis daudz iespaidu, notikumu, kāds lēciens attīstībā, pārdzīvojums vai zobiņu nākšanas laiks utt. Būtībā, es teiktu, ka satraukumam nav pamata, tikai, jā, kārtējie kreņķi māmiņai, ar neizgulēšanos un pabojātiem nerviem, bet bērnam viss ir ok... Pavēro, vai mazajam nekas nesāp, vai ēd labi, vai vēders iziet normāli, vai nenāk zobiņi... Ja viss kārtībā šajos parametros, tad turpini vērot un gaidi, kad šis posms beigsies.
Bet brīnos, ka tik daudzām bērni pa dienu neguļ... Manā saprašanā daudzas ļoti slinko ar bērna midzināšanu. Vienīgais ko māk - iet pastaigā un gaidīt, kad bērns pats iemigs ratos. Par apzinātu iemidzināšanu mājās bez ratiem un pastaigas daudzas acīmredzot nav dzirdējušas... Es savējo līdz 4 gadu vecumam midzināju katru dienu pusdienlaikā un tas varēja aizņemt no 1 - 1,5h laika, kamēr bērns iemigs. I neko, dzīva esmu... ;-)